Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

IEVADSPromocijas darbā atspoguļota izglītības darbības pētījuma (IDP) īstenošanas gadījums e-studiju vidē. Izglītības darbības pētījuma jēdziens izmantots tādēļ, ka tas veikts izglītībaspētījmā. Šādu termina lietojumu 2006. gadā iesaka B. Diks un tas izmantots arī latviešuvalodā, jo atspoguļo pētījuma būtību (Dick 2006; Pipere 2006; Salīte 2009) Kā ietvarsjautājuma pētīšanai izmantots plašāks filozofiskais, teorētiskais un metodoloģiskais pamats.Filozofiskais pamats analizēts saistībā ar pāreju no industriālās sabiedrības paradigmas uzzināšanu sabiedrību. Pētījuma gaitā izstrādāta metodika darbības pētījuma izmantošanaijaunu zināšanu radīšanai caur mācīšanos un pētniecisko darbību, kurā iesaistīti pētījumadalībnieki, kā arī refleksiju, kura ierosināta e-mācībās izmantotajā sadarbībā. Darbībaspētījums tradicionāli saistīts ar globāliem un ilgtspējīgiem mērķiem, tas cenšas mazināttradicionālās un stingrās starpdisciplinārās robežas, radot izaicinājumus nākotnes attīstībai(Reason 2008). Pētījums veikts laikā, kad sabiedrības attīstība ieiet jaunā paradigmā, kurarada izmaiņas izglītībā, tādēļ sasaistāms ar tās izaicinājumiem.Paradigma ir vispārpieņemtu noteikumu un apsvērumu kopuma ietvars, kas nosaka lietuvirzību un darīšanas veidu (Robinson 2011b). Izsekojot kādas nozares attīstības vēsturei, ikpēc noteikta laika redzamas konceptuālo uzstādījumu standartu un dažādu teoriju ilustrācijasizmaiņas, kas rada jaunus novērošanas un pētīšanas līdzekļus. Termina „paradigma” ieviesējsT. Kūns tās sauc par zinātņu nozares paradigmām. Paradigmas atšķiras pēc pētāmajiemobjektiem un parādībām, jautājumiem un to struktūras un rezultātu interpretācijas veida. Viņšuzskata, ka nozares paradigmas ir abstrahētas no globālās paradigmas un pētniekam jāpieņemjaunos noteikumus un principus, lai izprastu zinātniskās tradīcijas evolūciju (Kuhn 1962;Kuhn 1996).Filozofiskā skatījumā Rietumu globālā paradigma līdz šim skatījusies uz fragmentētu jebsašķeltu pasauli, kurā materiālā pasaule atdalīta no prāta un psihiskās realitātes, radot plaisustarp cilvēku un dabu. Tā uzskatījusi pasauli par inertu, bezmērķīgu un bez nozīmes. Šobrīdvisas filozofiskās pieejas atzīst pāreju uz jaunu globālo paradigmu, kurā cilvēki ir kopīgāsizpētes dalībnieki (Reason 2008). Lazslo (1995) saskata evolūciju filozofiskajā domā -domāšanas veida nomaiņa savā būtībā ir paradigmas maiņa. Pašreiz dominējošo domāšanasveidu aizstāj holiskais domāšanas veids – tas notiek laikā, kad diktatoriskos režīmus pasaulē8