Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

1931). Rosmana modeļa stiprā puse ir līdzsvars starp iztēli un analītiskajām prasmēmun radošas domāšanas skaidra aprakstoša strukturēšana (Ferrari 2009).Pedagoģijas domēnā radošuma attīstīšana saistāma ar domāšanas procesiem, prātaspējām un atmiņu (Runco 1999). Šajā domēnā radošums ir viens no kognitīvā stilakonstruktiem. Par kognitīvo stilu sauc informācijas radīšanas veidu vai ceļu(Martinsen 1999). M. Kirtona kognitīvā stila teorijas skata kognitīvo stilu saistībā arradošumu konceptuālā līmenī. Adaptorus un inovatorus šī teorija apraksta kākvalitatīvi atšķirīgas saistītas individuālas pieejas, kas izpaužas kā divu veidu izvēlesproblēmu risināšanai, radošumam un lēmumu pieņemšanai (Kirton 1976). M. Kirtonsatsevišķi skata radošuma līmeni un stilu. Radošuma līmenis raksturojas ar cilvēkaradošām idejām vai produktiem. Attiecībā uz stilu – adaptīvais radošums ietveruzlabojumus esošajā ietvarā, inovatīvais radošums orientēts uz fundamentālāmizmaiņām esošajā ietvarā. Tomēr cilvēku izturēšanās parasti nav vienā vai otrā assadaptācija – inovācija galapunktā. Tā var būt dinamiski mainīga. Pētījumi parāda, kaatrašanās vienā vai citā šīs ass punktā nav tieši saistīta ar prāta spējām (Kirton 1976).3.Radošums kā gala rezultāts:Gala produkta pieeja radošumu redz kā procesu, kas izpaužas produktā, darbā vai citā galarezultātā. Tā tiek pretstatīta reproduktīvajai pieredzei (Taylor 1988). Radošuma kā galaprodukta ideja raksturīga radošajām industrijām – dizainam, mūzikai u.c. (Ferrari 2009).Pētījumā radošā procesa novērtēšana balstās uz psihometriskās pieejas pārliecības, ka radošasspējas piemīt dažādu profesiju un interešu indivīdiem un radošums ir mērāms, statistiskiizvērtējot indivīda izteiktās idejas. Radošumu iespējams attīstīt un tas ir viens no izglītībasuzdevumiem. Pētījumā psihometriskā pieeja integrēta ar gala produkta pieeju. Mērīšanaiespējama tādēļ, ka radošums kas rezultējas studentu izteiktajos papildinājumos un viņuveidotajā dzīvajā teorijā. Viņu radošums izpaužas tad, ja viņi spēj ieraudzīt iespējas, kuras navieraudzījuši citi (Craft 2005), attīstot grupas biedru vai savu biznesa ideju. Darbības pētījumātas izpaužas kritiskā procesā jaunu ideju ģenerēšanai (Esquivel 1995). Radošuma processkomercdarbības kursā pētījumā cieši saistāms inovācijas avotu (EC 2008). Inovāciju vardefinēt kā apzinātu jaunu ideju, procesu, produktu vai procedūru ieviešanu un izmantošanudarbā, komandā vai organizācijā tā, lai darbs, komanda vai organizācija no tā gūtu labumu(West 1999) . Tas atbilst arī minētajai A. Krafta inovācijas definīcijai komercdarbībā – jaunuideju ieviešanai, lai radītu vērtību (Craft 2005).47