Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

Šīs teorijas ir sensitīvas attiecībā pret to radīšanas dalībnieka situāciju, tomēr iziet ārpus tās,atklājot iepriekš neparedzētas cēloniskas dimensijas dalībnieku un vides attiecībās. Tas palīdzkopīgi radīt teorētiskas zināšanas par sociālās pasaules cēloniskajiem apstākļiem (Friedman2009). Jēgpilnas teorijas radīšana darbības pētījumā veido pamatu kopienas dalībnieku lokālaskopīgas izpratnes veidošanai, kas nereti ļauj kritiski izturēties pret dominantiem diskursiem(Genat 2009). Situatīvo zināšanu apguvi veicina refleksija un darbības konceptualizācijasadarbības grupās. Kopīgi pētījumi un to izvērtēšana rada pašpārliecību un mazina stingruticību autoritārajām zināšanām (Dick 2009).Dzīvajās teorijās izskaidrošanas principi ir enerģijas plūsmas iemiesojums un izpausmepraksē. Pretstats tām ir sentenciālajās teorijās (propositional theories), kurās darbībasskaidrojumi un indivīdu mācīšana ir atrauti no spriedumu savstarpējo attiecībukonceptuālajām abstrakcijām. Dzīvās teorijas rada paši darbības pētnieki zināšanu radīšanaspraksē. Dzīvās teorijas integrē atklāsmi no abu veidu teorijām, nemazinot to abstraktokonceptuālo izpratni (Whitehead 2009).Darbības pētījums kā inovācija izglītībā. Zināšanu sabiedrības un gudrības sabiedrībaspamatā ir jauna paradigma attieksmē pret zināšanām. Gudrības sabiedrības jēdziens tieklietots, uzsverot nepieciešamību zināšanas izmantot sabiedrības intereses. Tā atrodas sinerģijāar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību. IKT nodrošina piekļuvi neaptveramaminformācijas daudzumam, vienlaikus prasot jaunas kompetences tās izvērtēšanā.Neierobežotais informācijas kombināciju daudzums dod iespējas radīt nepieciešamāszināšanas. tas uzliek izglītībai jaunu izaicinājumu – apgūt prasmi radīt jaunas nepieciešamāszināšanas. Darbības pētījums ietver gan darbību gan pētījumu. Katram praktizētājam ir spējarosināt un veikt darbības, kā arī iespējas kritiski reflektēt procesa rezultātus un iesaistesdarbībā rezultātus.Pētniekiem jābūt spējīgiem gan vienatnē, gan kopā ar partneriem, radīt zināšanas un publicēttās – komunicēt plašākā nozīmē ar mērķi sniegt pienesumu zinātniskam vai plašākamsabiedriskam diskursam (Levin 2008).Darbības pētījuma loma ir bipolāra, jo prasa praktiskas iemaņas problēmu risināšanā unanalītisku un reflektīvu prātu, kas savukārt palielina intelektuālo potenciālu. Tas attīstacilvēkā vienlaikus spēju straujām ekstravertām darbībām un dziļiem un ilgstošiemintravertiem reflektīviem procesiem. Savukārt konvencionālās studiju metodes universitātēs37