BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK
BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK
BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
<strong>BANKU</strong> <strong>RISKU</strong> <strong>NOV</strong>Ē<strong>RT</strong>ĒŠ<strong>ANAS</strong> <strong>ROKASGR</strong>Ā<strong>MATA</strong><br />
4.2.4. Procentu likmju risks<br />
Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga<br />
ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju<br />
izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz<br />
sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecības un pārdošanai pieejamā<br />
portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />
Procentu likmju riska rašanās avoti ir:<br />
cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu<br />
likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai<br />
procentu likmes pārskatīšanas termiņos;<br />
ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu<br />
ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;<br />
bāzes risks (basis risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu<br />
instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;<br />
izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši<br />
(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz<br />
pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju.<br />
Reitinga piešķiršanas procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā<br />
kā viens elements – pārskatīšanas nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes<br />
risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus<br />
nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi<br />
kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu<br />
finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu<br />
LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā)<br />
visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēšanas avotam – starpbanku<br />
aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi<br />
būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par<br />
kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu<br />
pārcenošanas termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv<br />
risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR<br />
likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to<br />
finansēšanas avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros<br />
vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no<br />
svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās.<br />
Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo<br />
ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā<br />
nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir<br />
LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR,<br />
tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un<br />
EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR<br />
2. versija 113. lappuse no 225<br />
Apstiprināta 30.11.2007.<br />
ar 13.02.2009. labojumiem (6. nodaļa)<br />
ar 23.11.2009. labojumiem (3. un 6. nodaļa: viscaur "Banku un vērtspapīru tirgus daļa" nomainīts pret "Banku<br />
un institucionālo investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām Komisijas struktūrā)<br />
ar 08.02.2011. labojumiem (pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli", veikti<br />
atbilstoši redakcionāli labojumi 4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma numerācija (uz 8.1.))<br />
ar 02.09.2011. grozījumiem (1.nodaļa, 2.1., 6.1. apakšnodaļa, 4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa, viscaur<br />
Rokasgrāmatas pamattekstā vārds "likumdošana" aizstāts ar vārdiem "normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.<br />
Grozījumi 1., 5., 6., 18., 22. pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā. Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”, izslēgta<br />
1. veidlapa)<br />
ar 15.03.2012. grozījumiem (3.1. apakšnodaļa, pievienots 1.attēls "Apliecinājums”)
Change language