BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
BANKU RISKU NOVĒRTĒŠANAS ROKASGRĀMATA
Bez tam, atkarībā no plānotās pārbaudes mērķiem, institūcijas kurators var pieprasīt
parādnieku sarakstu no Parādnieku reģistra.
Izskatot Komisijā pieejamo informāciju par institūciju, pārbaudītāji iepazīstas ar problēmām
un trūkumiem, kuri konstatēti iepriekšējās pārbaudes laikā. Ja pārbaude nekad iepriekš nav
veikta, tad jāizskata visa cita pieejamā informācija, lai varētu pēc iespējas pilnīgāk novērtēt
institūcijas stāvokli un problemātiskos pārbaudes jautājumus.
Iepriekšējās pārbaudes darba dokumentus un reitinga lietu nepieciešams izskatīt, lai varētu:
• iepazīties ar institūcijas darbības, dokumentu uzglabāšanas un grāmatvedības sistēmu
vispārējo raksturu;
• noteikt, vai nav kādas nozīmīgas pārmaiņas institūcijas darbībā, kas varētu ietekmēt
pašreizējo pārbaudes apjomu;
• noteikt sfēras, kur varētu būt nepieciešams papildlaiks vai arī laiks varētu tikt ietaupīts.
Jānoskaidro visi sarežģījumi un problēmas, kas bijušas iepriekšējā pārbaudē. Jāapsver
alternatīvas procedūras, kas varētu novērst šīs nepilnības (piemēram, organizatoriskas),
kādas bijušas iepriekšējā pārbaudē.
Institūcijas iedalījums
Sagatavojoties pilna apjoma pārbaudei, nepieciešams veikt institūcijas iedalījumu. Veicot
iedalījumu, institūcijas darbība reitinga piešķiršanas mērķiem tiek sadalīta pa biznesa
vienībām un darbības veidiem. No visām biznesa vienībām un darbības veidiem tiek atlasītas
reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās vienības – būtiskās biznesa vienības un būtiskie
darbības veidi. Tas, vai biznesa vienība un darbības veids uzskatāms par būtisku, tiek noteikts,
izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus saskaņā ar 4.2. sadaļā aprakstīto
metodoloģiju.
Iedalījuma veikšanas secība ir šāda:
Būtisko
(vērtējamo)
grupas
uzņēmumu atlase
Būtisko (vērtējamo)
biznesa vienību un
darbības veidu
atlase
Vērtējamo
risku
noteikšana
Lēmums par pilna
vai nepilna apjoma
novērtējuma
veikšanu
Iedalījuma veikšanai izmanto institūcijas pēdējo trīs gadu finanšu pārskatu informāciju un
institūcijas iekšējo vadības informāciju par institūcijas budžetu un tā izpildi (turpmāk –
institūcijas iekšējā informācija).
Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez
finanšu pārskatos pieejamās informācijas parasti nepieciešama arī institūcijas iekšējā
informācija. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas
iegūšanai nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Tā, piemēram, būtisko
(vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas
iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz institūcijas finanšu pārskatos pieejamo
informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja Komisijas rīcībā nav nepieciešamās
2. versija 21. lappuse no 225
Apstiprināta 30.11.2007.
ar 13.02.2009. labojumiem (6. nodaļa)
ar 23.11.2009. labojumiem (3. un 6. nodaļa: viscaur "Banku un vērtspapīru tirgus daļa" nomainīts pret "Banku
un institucionālo investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām Komisijas struktūrā)
ar 08.02.2011. labojumiem (pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli", veikti
atbilstoši redakcionāli labojumi 4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma numerācija (uz 8.1.))
ar 02.09.2011. grozījumiem (1.nodaļa, 2.1., 6.1. apakšnodaļa, 4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa, viscaur
Rokasgrāmatas pamattekstā vārds "likumdošana" aizstāts ar vārdiem "normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.
Grozījumi 1., 5., 6., 18., 22. pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā. Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”, izslēgta
1. veidlapa)
ar 15.03.2012. grozījumiem (3.1. apakšnodaļa, pievienots 1.attēls "Apliecinājums”)