BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
BANKU RISKU NOVĒRTĒŠANAS ROKASGRĀMATA
ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla apmēru gadījumā, ja šī kopīgā funkcija bankā
darbotos neefektīvi vai nepastāvētu vispār.
Kopīgās funkcijas reitinga aprēķina nolūkiem tiek sadalītas divās grupās:
Risku pārvaldīšana (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – kredītriska pārvaldīšana,
operacionālā riska pārvaldīšana, procentu likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu
valūtu riska pārvaldīšana, likviditātes riska pārvaldīšana, darbības atbilstības
kontrole);
Darbības organizācija (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – padome un valde,
iekšējais audits, informācijas sistēmas, finanšu un vadības grāmatvedība,
personāla vadība).
Pēc noklusējuma katrai no šīm grupām noteikta liela nozīmīguma pakāpe. Atsevišķo
kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpe grupā tiek noteikta katrai bankai individuāli atkarībā
no bankas darbības specifikas un atbilstošo biznesa vienību darbības būtiskuma bankas
kopējā darbībā.
Darbības veidu nozīmīguma pakāpes noteikšana:
Tā kā reitinga piešķiršanas metodoloģija paredz, ka darbības veidu atlasē var tikt izmantoti
dažādi kritēriji, tad šie paši kritēriji tiek izmantoti arī darbības veidu nozīmīguma pakāpes
noteikšanai.
Ja darbības veidu atlasē tika izmantots ienākumu/izdevumu kritērijs, tad nozīmīguma
pakāpe tiek noteikta pēc darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvara biznesa vienības
ienākumos/izdevumos:
Liela nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido 50% vai vairāk no biznesa
vienības ienākumiem/izdevumiem;
Vidēja nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido no 20% līdz 50% no
biznesa vienības ienākumiem/izdevumiem;
Maza nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido mazāk par 20% no
biznesa vienības ienākumiem/izdevumiem.
Ja darbības veidu atlasē tika izmantots bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara
kritērijs, tad nozīmīguma pakāpe tiek noteikta pēc darbības veidam atbilstošo bilances un
ārpusbilances posteņu īpatsvara biznesa vienības pārvaldītajos bilances un ārpusbilances
posteņos:
Liela nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido
50% vai vairāk no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances
posteņiem;
Vidēja nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi
veido no 20% līdz 50% no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un
ārpusbilances posteņiem;
Maza nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi
veido mazāk par 20% no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances
posteņiem.
2. versija 43. lappuse no 225
Apstiprināta 30.11.2007.
ar 13.02.2009. labojumiem (6. nodaļa)
ar 23.11.2009. labojumiem (3. un 6. nodaļa: viscaur "Banku un vērtspapīru tirgus daļa" nomainīts pret "Banku
un institucionālo investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām Komisijas struktūrā)
ar 08.02.2011. labojumiem (pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli", veikti
atbilstoši redakcionāli labojumi 4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma numerācija (uz 8.1.))
ar 02.09.2011. grozījumiem (1.nodaļa, 2.1., 6.1. apakšnodaļa, 4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa, viscaur
Rokasgrāmatas pamattekstā vārds "likumdošana" aizstāts ar vārdiem "normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.
Grozījumi 1., 5., 6., 18., 22. pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā. Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”, izslēgta
1. veidlapa)
ar 15.03.2012. grozījumiem (3.1. apakšnodaļa, pievienots 1.attēls "Apliecinājums”)