„MŪZIKAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

Audzināšanas metodes un paľēmieni (metoţu kvalifikācija: metodisko paľēmienu
pielietojums) zinātnieku un skolotāju atziľas vēsturiskā skatījumā līdz mūsdienām.
Audzināšanas darba organizācijas formas un veidi (intelektuālā, patriotiskā,
ekonomiskā, darbaudzināšana, ekoloģiskā audzināšana u.c.).
Audzinātāja personība. Audzināšanu ietekmējošie faktori. Audzināšanas darba
pamatfunkcijas. Skolotāja profesijas standarta analīze.
Skolēnu sabiedriskās organizācijas un skolēnu pašpārvalde (skauti un gaidas,
jaunsargi u.c. Skolēnu pašpārvaldes struktūra.
Interešu izglītības loma audzināšanas darba pilnveidošanā (mazpulku darba
organizēšanas metodiskie pamati. Projektu darbs mazpulkos daţāda vecuma pakāpēs).
Pulciľu darbs.
Semināru tēmas:
Personības satura elementu sintēze. Klases stundu programmas analīze (1.-4.kl., 5.-
9.kl., 10.-12.kl.) grupās.
Apgūt jēdzienus sistēma, struktūra, struktūrelements. Saistība ar konkrētu
audzināšanas tematu mācībās un tā pielietojumu noteikta secībā, t.i. izmantošanu.
Audzināšanas īpatnības (multinācionālā vidē, korekciju klasēs, pirmsskolu grupās,
kurās ir hiperaktīvi bērni u.c.). Svarīgi atklāt dzīves veida ietekmi uz uzvedības
rezultātiem.
Audzināšanas darba plānošana (paredzot konkrētas audzināšanas pasākumus un
izvēloties atbilstošas audzināšanas metodes un paľēmienus.
Skolēnu aktivitātes, atbilstoši audzināšanas veidiem un sociāliem uzdevumiem.
Piemēram, patriotiskajā audzināšanā sakārtot personības īpašības ar patriotiskās
attieksmes objektiem. Minēt piemēru.
Skolas, pimsskolas sadarbība ar vecākiem bērnu sociālo vajadzību nodrošināšanā.
Pamatskolas (vidusskolas) vai pirmsskolas vecāku sapulces organizēšanas metodika.
Skolēnu pašpārvaldes pieredzes analīze kāda konkrētā skolā. Skolēnu pašpārvaldes
ietekme uz audzināšanas darba pilnveidi skolā, konkrēti piemēri savu zināšanu un
prasmju izvērtēšana par paveikto darbu.
Skolas, pirmsskolas iestādes mikrovides audzinoša nozīme. Bērnu motivācija
nodarboties interešu izglītības nodarbībās, akcentējot emocionālo komponentu
afektīvā un psiholmotorā lomā.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Formatīvā vērtēšana:
Formatīvā studentu zināšanu vērtēšana semināros tiek noskaidrots, kā students
apguvis semināros tēmas: kognitīvā, afektīvo un psihomotoro mērķu jomās un mērķu
līmeľus. Raksturīgs radītājs- patstāvīgais darbs, vidēji no studiju programmas- 52%
uz studentu. Būtisks radītājs ir aktivitāte semināros 34%, gala uzdevumu izpilde-14%.
semināra temata izklāsts apmēram 5-7 minūšu garumā - vērtējums – atzīme;
aktivitāte semināra tēmu analīzē - vērtējums –ieskaitīts vai neieskaitīts;
Summatīvā vērtēšana:
audzināšanas metodikas struktūras modelēšana;
mutiska pārruna un diferencētā ieskaite10 ballu sistēmā .
Mācību pamatliteratūra:
Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. – Rīga: RAKA, 2003.
Baldiľš A., Raţeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – Rīga:
Pētergailis, 2001.
Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.