1,2,3,4,5,6,7,P

6. tēma. Piedzīvojumu un fantastikas literatūra.
Bērnu piedzīvojumu literatūras ņanriskā specifika. Ceļojums piedzīvojumu literatūrā. Siņeta
veidońanas īpatnības. Varoľa tēla radīńana. Ideāls un varonis piedzīvojumu literatūrā. Konflikts un
tikumiskā dominante. Fantastika un „fantazy”. Ņils Verns un viľa sekotāji. Groteska.
Divpasaulība. Laiks un ahronisms fantastikas ņanros.
7. tēma. Zinātniskās un mākslinieciskās zināšanas.
Dabaszinības mākslinieciskajos ņanros. Piedzīvojumu un ceļojumu ņanrs zinātniskajā
atspoguļojumā. Novadpētniecība un ģeogrāfija mākslinieciskajos un populārzinātniskajos ņanros.
Zinātne un mākslinieciskā forma daņādu autoru darbos. Enciklopēdiskā grāmata bērniem. Saistońā
zinātne.
8. tēma. Nonsensa žanra tradīcijas bērnu literatūrā.
L. Kerola „Alise Brīnumzemē”. No tulkojuma līdz daudzveidīgam satura risinājumam. A.
Demurovas, B. Zahodera, V. Nabokova tulkojumi. Edvarda Lira limeriku absurds. K. Ĉukovska
pasaku nonsenss. „OBERIUti” un nonsenss. D. Harmsa poētika.
9. tēma. Mākslinieciskā sintēze bērnu literatūrā.
Gleznieciskums literatūrā. Mūzika literatūrā. Atainojuma veidi. Literārā sintēze – dzejas un prozas
mijiedarbība. Ņanru sintēze. J. Oļeńas „Trīs resnvēderi” – A. Tolstoja „Zelta atslēdziľa”.
Mākslinieciskā sintēze K. Ljuisa „Nārnijas hronikās”. Dzejiskā funkcija. Mītiskais un
simboliskais.
10. tēma Dzeja bērnu un jauniešu literatūrā.
“Siņetiskā” dzeja: uzdevumi, siņeta funkcijas, mākslinieciskā satura veidońanas īpatnības. S.
Marńaks, A. Barto, S. Mihalkovs. Ritma īpatnības. Poētiskā klasika bērnu un jaunieńu literatūrā.
Vārds un literārais darbs. Vārds un teksts. Mākslinieciskā satura koncentrēńanas veidi dzejā.
11. tēma. 20.gs. 2. puses un mūsdienu bērnu literatūras problemātika.
A.de Sent-Ekziperī pasakas „Mazais princis” simboliskā struktūra. Sociālpolitiskās problēmas un
bērnu literatūra (Dņ. Rodari daiļradē). Mūsdienu krievu bērnu literatūras galvenie virzieni un
attīstības principi (B.Zahoders, J.Uspenskis, G.Osters). Jaunākā latvieńu dzeja, proza, drāma
bērniem. J.Baltvilka, M.Cielēnas, M.Runguļa, P.Brūvera, I.Zanderes, J.Jurkāna devums bērnu
literatūrā.
12. tēma Periodika un kritika. Pirmie ņurnāli bērniem. Periodika bērniem 19.-20. gadsimtu mijā.
Bērnu sistemātisko izdevumu evolūcija padomju laikos. „Ideālais” periodikas izdevums bērniem.
Bērnu drukas produkcijas prasības. Kursa pamatsecinājumi. Bērnu literatūras vēstures zinātniskās
pētniecības perspektīvie virzieni.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite)
Literatūra (01 – mācību literatūra):
1. И. Арзамасцева, С.Николаев. Детская литература. Москва, 2001.
2. А. Губергриц Русская детская литература последних десятилетий ХIХ – начала ХХ
века.. Таллинн, 1998.
3. Зарубежная литература для детей и юношества: В 2 ч. /Под ред. Н.К. Мещеряковой,
И.С. Чернявской. Москва, 1997.
4. Сказочные повести скандинавских писателей. Москва, 1987.
5. М. Петровский Книги нашего детства. Москва, 1986.
6. Зарубежная детская литература. Сост. И. Чернявская. Москва, 1982.
7. И. Киршентале Анна Саксе. Рига, 1985.
8. Русские детские писатели XX века: Биобиблиографический словарь /Под ред. Г.А.
Черной, И.Г. Минераловой и др. М., 1997, 1998, последующие издания.
9. Сетин Ф.И. История русской детской литературы. Конец Х–1-я половина XIX в. М.,
1990.
10. Stikāne A.Latvieńu bērnu literatūra.-Rīga,1977.