Būvmehānika, statiski nenoteicamas sistēmas

4. SKAITLISKO METOŢU PIELIETOJUMS BŪVMEHĀNIKAS PROBLĒMU RISINĀJUMOS
Izvēloties citu rāmja realizācijas materiālu, piem., dzelzsbetonu (sk. att. 4.4k) programmā
individuāli jāievada kā sijas, tā arī statu elastīgo un stiprības īpašību parametri
un šo elementu šķērsgriezumu ģeometriskie parametri. jāņem vērā, ka mainot statu slīpumu,
palielinās to garums, kā arī aksiālās piepūles tajos. Tas var radīt papildus problēmas
sakarā ar šo slīpo stieņu noturību. Kā jau tika minēts, stieņi, kuri konstrukcijā
pie dotās slodzes zaudē noturību ar Analysis veicamo aprēķinu rezultātā iekrāsojas sarkanā
krāsā. Tādā gadījumā jāmaina attiecīgā stieņa profils un aprēķins jāatkārto.
Nosakot slīpo statu noslodzes pakāpi uz noturību (Results Buckling), konstatējam,
ka izvēlētais profils IPE450 dod daudzkārtīgu rezervi. Tādēļ profila šķērsgriezums var
tikt samazināts, piem., uz IPE240 un tad veikts atkārtots aprēķins. Tas rāda, ka arī šai
gadījumā stieņu noturības rezerve ir ~ 2 reizes.
Svarīgs darinājuma kritiskā stāvokļa rādītājs ir pārvietojumi. Gadījumā, ja dotā rāmja
rīģeļos ir izmantots profils IPE240, maksimālās izlieces stieņos 2 - 3, 3 – 4 un 4 - 6
nepārsniedz 22 mm. Tas nozīmē, ka laidumā 2 - 3 (arī 4 - 6), kura garums ir l 23 = 7,5 m
relatīvā izliece ir ~ 3%, t.i., tā ir mazāka par 1/300 no sijas laiduma. Rīģelī 3 - 4 tā ir
vēl mazāka.
Palielinot rīģeļa šķērsgriezuma laukumu, piem., izmantojot profilu IPE360, to maksimālās
izlieces būtiski samazinās. Galvenā rīģeļa 3 - 4 vidū tā ir 6,5 mm.
Veicot reālu konstrukciju piepūļu aprēķinus, tiek izmantotas aprēķinu shēmas, kuras
balstos piestiprinātas zemei ar konkrētiem balstu veidiem – kustīgām, nekustīgām locīklām
vai ar iespīlējumu. Diemţēl reālās konstrukcijās šie stiprinājumi ne vienmēr
viennozīmīgi apmierina aprēķinu shēmās uzstādītās prasības attiecībā uz šo balstu reakcijām.
Tādēļ bieţi vien var uzskatīt, ka reālie balstu nostiprinājumi ir starpstāvoklis
starp diviem daţādiem teorētiski izmantojamiem stāvokļiem. Tāds, piem., var būt
starpstāvoklis starp nekustīgu locīklu un iespīlējumu. Mūsu gadījumā nomainot nekustīgos
locīklu balstus 2 un 5 pret iespīlētiem, konstatējam, ka kopējais rāmju piepūļu –
pārvietojumu lauks praktiski nav izmainījies, pie kam būtiski palielinājusies statu 2 - 3
un 4 – 5 noturības rezerve.
102