BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
4. SKAITLISKO METOŢU PIELIETOJUMS BŪVMEHĀNIKAS PROBLĒMU RISINĀJUMOS<br />
Izvēloties citu rāmja realizācijas materiālu, piem., dzelzsbetonu (sk. att. 4.4k) programmā<br />
individuāli jāievada kā sijas, tā arī statu elastīgo un stiprības īpašību parametri<br />
un šo elementu šķērsgriezumu ģeometriskie parametri. jāņem vērā, ka mainot statu slīpumu,<br />
palielinās to garums, kā arī aksiālās piepūles tajos. Tas var radīt papildus problēmas<br />
sakarā ar šo slīpo stieņu noturību. Kā jau tika minēts, stieņi, kuri konstrukcijā<br />
pie dotās slodzes zaudē noturību ar Analysis veicamo aprēķinu rezultātā iekrāsojas sarkanā<br />
krāsā. Tādā gadījumā jāmaina attiecīgā stieņa profils un aprēķins jāatkārto.<br />
Nosakot slīpo statu noslodzes pakāpi uz noturību (Results Buckling), konstatējam,<br />
ka izvēlētais profils IPE450 dod daudzkārtīgu rezervi. Tādēļ profila šķērsgriezums var<br />
tikt samazināts, piem., uz IPE240 un tad veikts atkārtots aprēķins. Tas rāda, ka arī šai<br />
gadījumā stieņu noturības rezerve ir ~ 2 reizes.<br />
Svarīgs darinājuma kritiskā stāvokļa rādītājs ir pārvietojumi. Gadījumā, ja dotā rāmja<br />
rīģeļos ir izmantots profils IPE240, maksimālās izlieces stieņos 2 - 3, 3 – 4 un 4 - 6<br />
nepārsniedz 22 mm. Tas nozīmē, ka laidumā 2 - 3 (arī 4 - 6), kura garums ir l 23 = 7,5 m<br />
relatīvā izliece ir ~ 3%, t.i., tā ir mazāka par 1/300 no sijas laiduma. Rīģelī 3 - 4 tā ir<br />
vēl mazāka.<br />
Palielinot rīģeļa šķērsgriezuma laukumu, piem., izmantojot profilu IPE360, to maksimālās<br />
izlieces būtiski samazinās. Galvenā rīģeļa 3 - 4 vidū tā ir 6,5 mm.<br />
Veicot reālu konstrukciju piepūļu aprēķinus, tiek izmantotas aprēķinu shēmas, kuras<br />
balstos piestiprinātas zemei ar konkrētiem balstu veidiem – kustīgām, nekustīgām locīklām<br />
vai ar iespīlējumu. Diemţēl reālās konstrukcijās šie stiprinājumi ne vienmēr<br />
viennozīmīgi apmierina aprēķinu shēmās uzstādītās prasības attiecībā uz šo balstu reakcijām.<br />
Tādēļ bieţi vien var uzskatīt, ka reālie balstu nostiprinājumi ir starpstāvoklis<br />
starp diviem daţādiem teorētiski izmantojamiem stāvokļiem. Tāds, piem., var būt<br />
starpstāvoklis starp nekustīgu locīklu un iespīlējumu. Mūsu gadījumā nomainot nekustīgos<br />
locīklu balstus 2 un 5 pret iespīlētiem, konstatējam, ka kopējais rāmju piepūļu –<br />
pārvietojumu lauks praktiski nav izmainījies, pie kam būtiski palielinājusies statu 2 - 3<br />
un 4 – 5 noturības rezerve.<br />
102