Būvmehānika, statiski nenoteicamas sistēmas

2. STATISKI NENOTEICAMU RĀMJU APRĒĶINS AR SPĒKU METODI
7
6
36.67
4.36 1.61
4
0.05
0.08 4.46 1.77
.
E
Lai izmantotu sakarību (2.6), jānosaka lieces momenta epīra no vienības slodzes kādā
no pamatsistēmām. Izvēlamies statiski noteicamu sistēmu, kura parādīta att. 2.36c.
Pārvietojuma noteikšanai nepieciešamā vienības lieces momenta epīra
M 0 k arī parādīta
att. 2.36c.
Sareizinot (izmantojot Simpsona formulu) M (att. 2.36d) un epīru
iegūstam
M 0 k (att. 2.36c)
7
h 1
7
37.24
k
M M 0kdx
4.36
0 4 0.053.5
4.46 7
. (2.8)
E
6E
E
0
Izvēloties konkrētus stieņu šķērsgriezuma profilus varam noteikt konkrētas pārvietojumu
vērtības. Tā, piem., statiem, kuri izgatavoti no tērauda profila INP200 atbilstošais
inerces moments ir =2140cm 4 =0,214·10 -4 m 4 , bet rīģelim, kas izgatavots no tērauda
profila INP240 tas ir =4250cm 4 =0,425·10 -4 m 4 . Praktiski inerces momentu attiecība ir
2. Stieņu elastības modulis E=210 GPa.
Atbilstoši sakarībām (2.7) un (2.8) iegūstam pārvietojumu vērtības ( h K) 1 =
0,818·10 -2 m=8,18 mm un ( h K) 2 =0,829·10 -2 m=8,29mm. Atšķirību aprēķinu rezultātos,
kura sastāda 1,26%, var izskaidrot ar aritmētisko darbību rezultātu noapaļojumiem un
uzskatīt par nebūtisku. Veicot rāmja aprēķinu ar skaitlisko metodi programmā Analysis
noteiktais punkta k horizontālais pārvietojums ir ( h K) 3 = 0,833·10 -2 m = 8,33 mm.
54