Būvmehānika, statiski nenoteicamas sistēmas

2. STATISKI NENOTEICAMU RĀMJU APRĒĶINS AR SPĒKU METODI
Tātad lieko nezināmo vērtības noteiktas pareizi un arī iegūtā M epīra ir pareiza.
att. 2.10
Nosakot šķērsspēku Q, katru rāmja posmu uzskatām par vienkāršu divbalstu siju, uz
kuru darbojas ārējā slodze un momenti tās balstos. Izmantojam sakarību:
Q
x
lab kr
M M
Q 0 x
.
l
att. 2.11
Posmā AB (att. 2.11.a) nav
ārējās slodzes un šķērsspēka
vērtību nosaka vienīgi momenta
vērtība labajā balstā.
Posmā BC (att. 2.11.b) galīgo šķērsspēka epīru iegūstam, summējot epīru no ārējās
slodzes Q 0 x un šķērsspēku no momentiem posma galos.
Aksiālspēka N epīru iegūstam, izgrieţot mezglu B un analizējot tā līdzsvaru (att.
2.12a). Aksiālspēku N AB un N BC darbības virziens zīmējumā sākotnēji pieņemts no
mezgla B, tātad šie stieņi ir pieņemti par stieptiem. Sastādot projekciju summas uz vertikālo
un horizontālo asi, iegūstam vienādojumus:
X 8,1 0 ,
N BC
Y 75,6 0 .
N AB
No šiem vienādojumiem iegūstam aksiālspēku vērtības N BC = -8,1kN un N AB =-75,6kN.
Iegūtās aksiālspēka vērtības ir negatīvas, tātad abi stieņi patiesībā ir spiesti.
Aprēķina nobeigumā jāizpilda galīgo epīru statiskā pārbaude.
25