BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
BÅ«vmehÄnika, statiski nenoteicamas sistÄmas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
5. NEPĀRTRAUKTAS SIJAS<br />
rada negatīvas momenta vērtības netiek ņemtas vērā. Šādā veidā tiek iegūta momenta<br />
vērtība<br />
M max<br />
M <br />
q M<br />
pi<br />
jebkurā brīvi izvēlētā šķēlumā. Analogi rīkojamies momentu M min noteikšanai: pie pastāvīgās<br />
slodzes q izraisītā lieces momenta skaitliskās vērtības M q algebriski pieskaitām<br />
visas mainīgo slodţu p izraisītās negatīvās lieces momentu vērtības attiecīgajā šķēlumā.<br />
Tātad jebkurā šķēlumā<br />
M min<br />
M <br />
q M<br />
pi<br />
(indeksi var mainīties no 1 līdz nepārtrauktās sijas laiduma skaitam n). Pēc absolūtās<br />
vērtības M min var izrādīties arī lielāks par M max .<br />
Pielietojot izklāstīto metodiku pietiekami lielam šķēlumu skaitam katrā sijas laidumā<br />
un savienojot iegūtos punktus, iegūstam divas lieces momentu robeţlīknes (att. 5.33g).<br />
Tās sauc par lieces momenta aptvērējepīrām. Viena no tām atbilst vērtībām M min , bet<br />
otra vērtībām M max . Att. 5.33 konstruētās epīras attiecas uz vienmērīgi izkliedētu mainīgo<br />
slodzi, bet mainīgā slodze var būt arī cita veida, piem., koncentrētu spēku sistēma.<br />
Analogi var rīkoties konstruējot šķērsspēku aptvērējepīras. Šķērsspēku aptvērējepīru<br />
konstruēšana iespējama izmantojot nelielu šķēlumu skaitu, jo izkliedētas kā arī koncentrētas<br />
slodzes gadījumos šķērsspēku epīru veido slīpi vai horizontāli orientēti taišņu<br />
nogrieţņi. Lēcieni vai virziena maiņa šajās epīrās iespējama tikai koncentrētas slodzes<br />
pielikšanas vietās un izkliedētās slodzes apgabalā. Šais šķēlumos tad arī jāizdara aptvērējepīru<br />
aprēķins, bet pārējos šķēlumos saglabājas lineāra sakarība (attiecīgie punkti<br />
tiek savienoti ar taisnēm).<br />
Analizējot parciālās lieces momentu epīras M pi (att. 5.33.c, d, e, f) konstatējam, ka lielāko<br />
momenta vērtību jebkurā laidumā iegūst papildus slogojot arī tos laidumus, kuros<br />
mainīgā slodze izraisa tādas pašas zīmes sijas izlieci kā apskatāmajā laidumā. Lielāko<br />
momenta vērtību pirmajā laidumā iegūstam, ja tiek papildus slogoti laidumi l 1<br />
un l<br />
3<br />
,<br />
bet lielākā momenta vērtība otrajā laidumā būs gadījumā, ja papildus tiks slogoti laidumā<br />
l2<br />
un l<br />
4<br />
. Analogi spriedumi iespējami arī par neizdevīgāko slogojumu veidu citu<br />
146