Būvmehānika, statiski nenoteicamas sistēmas

5. NEPĀRTRAUKTAS SIJAS
5.5. Elastīgi padevīgi balstītas nepārtrauktas sijas
Par elastīgi padevīgiem sauksim balstus, kuri pārvietojas proporcionāli tiem pieliktai
slodzei. Kā šāda tipa balstu piemērus var minēt augstas kolonnas (att. 5.18), uz kurām
balstīta nepārtraukta sija; šķērsās sijas uz kurām izvietotas nepārtrauktas sijas, pontoni
peldošu tiltu gadījumā, slieţu gulšņi.
att. 5.18
Pieņemsim, ka nepārtrauktai sijai ir locīklveida savienojums ar balstiem, kaut arī tas ir
visai nosacīts pieņēmums attiecībā uz reālām konstrukcijām.
Lai risinātu nepārtrauktu siju uz elastīgi padevīgiem balstiem, ir jāzina šo balstu elastīgās
īpašības raksturojošus parametrus. Par tādiem pieņem balstu padevīguma koeficientus.
Par balsta padevīguma koeficientu sauc balstu pārvietojumu no vienības slodzes.
Tā, piemēram, balstam, kuru veido kolonna ar garumu a un šķērsgriezumu F, šis
koeficients ir
a
c (kolonnas saīsinājums no vienības slodzes). Daţreiz ērti izman-
EF
tot koeficientam c apgrieztu lielumu
1
r , kas nosaka spēku, kurš nepieciešams bal-
c
sta pārvietojumam par vienu vienību. To sauc par balsta stingrības vai elastības koeficientu.
Balstu izturēšanos pilnībā nosaka to padevīguma koeficienti c n .
Par nepārtrauktas sijas pamatsistēmu atkal izmantojam siju sadalītu ar locīklām atsevišķās
divbalstu sijās (att. 5.19). Nezināmie lielumi atkal būs lieces momenti virs balstiem.
Atšķirībā no sijām uz stingiem balstiem, pārvietojumus (pagriezienus) n-tajā
balstā izraisa ne tikai momenti M n-1 , M n un M n+1 , bet arī momenti M n-2 un M n+2 un
slodze četros laidumos (pa diviem uz katru pusi no balsta n). Momenti M n-2 un M n+2 un
127