Būvmehānika, ievadkurss

1. BŪVMEHĀNIKAS PAMATJĒDZIENI, PRINCIPI UN HIPOTĒZESatbalsta sieniľas veido trīsdimensionālus darinājumus ar vērā ľemamiem gabarītiemvisos trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos (att. 1.10).Izklāstāmā kursa ietvaros aprobeţosimies ar stieľu sistēmuīpašību izpēti un to deformativitātes un stiprībasnoteikšanu statiska slogojuma gadījumos.Atkarībā no stieľu lomas konstrukcijā un to deformēšanāsveida, tiem tiek piekārtoti specifiski nosaukumi.Stieľus, kuri tiek liekti sauc par sijām. Vertikāli orientētusstieľus kopnēs sauc par statiem, bet slīpus stieľusatt. 1.10par atgāžľiem. Konstrukciju, kuru veido savā starpāsavienoti liekti stieľi, sauc par rāmi.1.6. SpriegumiStarp nenoslogota cieta ķermeľa daļiľām darbojas spēki, kuri nodrošina ķermeľa formasnemainību. Jebkurā ķermeľa šķēlumā šie elementārie spēki ir savstarpēji līdzsvarotiun summā dod nulli. Ķermenim ārēji pieliktās slodzes rezultātā starp ķermeľa daļiľāmnotiek to attālumu izmaiľa, t.i. ķermenis deformējas.Būvmehānikā tiek lietots jēdziens iekšējās piepūles, ar ko saprotam atsevišķo ķermeľudaļu savstarpējās iedarbības spēkus un momentus, kuri rodas ārējā slogojuma rezultātā.Iekšējās piepūles materiālā no vienas ķermeľa daļas uz citu tiek nodotas caur šīs daļasatdalošo virsmu. Iekšējās piepūles šķēlumā sadalās nepārtraukti pa visu šķēlumu, piekam šis sadalījums var būt kā vienmērīgs, tā arī nevienmērīgs.Uz katru mazu šķēluma laukumiľu, iekšējās piepūles raksturojas ar iekšējo spēku intensitātesvektora moduļa vērtību un virzienu.Lai noteiktu iekšējo spēku intensitātes mēru deformētā ķermenī, izdarām ķermeľa šķēlumuar patvaļīgu plakni, kuras orientāciju nosaka tās normāles n virziens telpā. Šķēlumaplaknē patvaļīga punkta K apkārtnē izvēlamies laukumiľu A (att. 1.11). Visuiekšējo spēku, kuri darbojas uz šo laukumiľu, kopspēku apzīmējam ar vektoru R .Dalot vektoraatt. 1.11Rmoduli ar konkrētu laukumiľa A vērtību, nosakām iekšējo spēkuvidējo intensitāti uz šo laukumiľu:p vidR .Akura virziens sakrīt ar vidējās intensitātes vektoraVektoram pvidir kopspēka vektora R virziens, bet atšķirīgsmodulis. Lai raksturotu iekšējās piepūles tieši punktā K,nosakām robeţu, uz kuru tiecas vidējā intensitāte, savelkotlaukumiľu A ap punktu K. Tā rezultātā iegūstam vektoruRp limA0 pvid limA0,Apvidvirzienu.13