Būvmehānika, ievadkurss

8. LIECElo asi, bet b ir figūras platums attiecīgajā šķēlumā. Tā, piemēram, figūras a gadījumā,nosakot bīdes spriegumu šķēlumā I – I , jānosaka atšķeltās (iesvītrotās) daļas statiskaismoments pret centrālo asi x c . Šķēlums I – I atrodas attālumā y no ass x c , pie kam y varmainīties robeţās no g/2 līdz 3g/2. Šķēluma platums šajās robeţās nemainās. Tas irvienāds ar g.Ar šķēlumu I – I atšķeltās augšējās daļas statisko momentu nosaka sakarība:1,5 g y2g2 ,5g y 1,5g2 2S I x c g 1 y .Ar šķēlumam II –II atšķeltās daļas statisko momentu pret x c asi veido summu, kuraspirmais saskaitāmais ir daļas abcd statiskais moments pret šo asi (un tas ir23g g g ), bet otrais saskaitāmais ir taisnstūra, kuru veido šķēlums II – II un šķēlumsad statiskais moments. Otrais saskaitāmais tātad ir0,5g y2 20,5g y 3g0,25g 3g y .2Līdz ar to ar šķēlumu II – II nošķeltās daļas statiskais moments pret asi x c irS IIx c32 2 g 3g0,25g y .Izmantojot iegūtās sakarībasredzama attēlā:a)ISx cunIISx ctiek konstruēta bīdes sprieguma epīra, kura Qg 21I;2' g Q2 Q1 0. 333g;3 I I27g Q2 Q2 0, 583g.12 I IAnalogā veidā konstruēta bīdes sprieguma epīra otrā sijas šķērsgriezuma novietojumagadījumā (b). Attiecīgā epīra parādīta attēlā:159