Būvmehānika, ievadkurss

12. ŠĻŪDE12.2. Lineārā šļūdeLineāras šļūdes gadījumā, pārejot no slogojuma reţīma f t uz reţīmu af t, kur a konstants reizinātājs, iegūstam deformāciju līkni, kuras ordinātas katrālaika momentā ir a reizes lielākas.Deformācijas noteikšanai lineārās šļūdes gadījumā pie konstanta sprieguma constpielietojama sakarībat F , (12.1)kur F(t) - šļūdes līkne pie sprieguma 1, kurš pielikts laika momentā t = 0.Tūlīt pēc slodzes pielikšanas deformācija pieaug momentāni līdz noteiktai vērtībai, betpēc tam turpina pieaugt laikā.Nosacīti tiek pieľemts, ka momentāno deformāciju nosaka sakarībam / E ,kur E – materiāla momentānais elastības modulis.Pieaugot deformēšanās laikam konstantas slodzes apstākļos deformācija pakāpeniskituvojas savai galējai ilglaicīgās deformēšanās vērtībaii / H,kur H – materiāla ilglaicīgais elastības modulis.Ilglaicīgās deformācijas i vērtība raksturo materiāla šļūdētspēju. Daţādiem materiāliemšī vērtība ir atšķirīga. Tātad daţādu materiālu ilglaicīgās elastības moduļi līdzīgikā īslaicīgās elastības moduļi ir atšķirīgi. Ilglaicīgo elastības moduļu vērtības H konkrētiemmateriāliem vienmēr ir mazākas par attiecīgo materiālu momentāno elastībasmoduļu vērtībām. To mērvienības ir vienādas (Pa). Ierobeţotā šļūde dabīgos ekspluatācijasapstākļos (temperatūras, mitrums) raksturīga betonam, kokam, plastmasām un arīcitiem konstruktīviem materiāliem. Visiem šiem materiāliem H > 0. Gadījumos, ja slodze const netiek pielikta sākuma momentā t = 0, bet vēlāk, pie vērtības t , tadšļūdes līknes vispārīgais raksturs izmainās. Šai gadījumā funkcija F jāuzskata par funkcijuar diviem argumentiem: t – deformāciju novērošanas moments un - konstantāsslodzes pielikšanas moments. Līdz ar to sakarības (12.1) vietā iegūstam Ft,(12.2) Dabīgs ir pieľēmums, ka pie nosacījuma t