Būvmehānika, ievadkurss

8. LIECEtrālo asi x c . Konkrētajā gadījumāS atšķ h1 h2 bh2 2h22h2h1 b .2Jāľem vērā, ka gadījumā, ja līmes kārtas platums atšķiras no sijas platuma b, tad τ līmsakarībā jāizmanto līmes kārtas platums b līm . Līmētās šuves izturību raksturo normēts(uzdots) parametrs [τ līm ] ar kuru tad arī jāsalīdzina noteiktā bīdes sprieguma τ līm vērtība.Sakarības (8.10) un (8.18) dod iespēju noteikt normālspriegumus σ z sijas ass virzienāun tangenciālos (bīdes) spriegumus τ yz jebkurā sijas punktā, ja zināmas lieces momentuun šķērsspēku epīras. Kā jau iepriekš konstatējām, maksimālās normālspriegumu vērtībasveidojas uz sijas augšējās un apakšējās virsmas, bet tangenciālo spriegumu maksimālāsvērtības parasti uz neitrālās ass. Nosakot sijas izmērus, kuri nodrošina sijas izturību,parasti izmanto tieši šīs ekstremālās spriegumu vērtības.Tomēr eksistē gadījumi, kuros ir nepieciešama detalizētāka sijas spriegumstāvokļa analīze.Jebkurā punktā, kurš atrodas starp sijas neitrālo asi un ārējo virsmu, veidojas divuspriegumu σ z un τ yz vienlaicīga iedarbība. Kā jau tika parādīts, šo spriegumu vērtībaspa sijas augstumu mainās.Izmantojot asu pagriešanas formulas (skat. 11. nodaļu) varam noteikt to asu orientāciju,kurā uz elementārlaukumiľa skaldnēm darbojas tikai normālspriegumi. Šos spriegumussauc par galvenajiem spriegumiem.Stiprības pārbaudē uz normālspriegumiem svarīgi zināt maksimālo normālspriegumuvērtību. Viendabīgas taisnstūra škērsgriezuma sijas gadījumā, maksimālā normālspriegumavērtība būs tā, kura atbilstoši sakarībai (8.11) veidojas uz sijas ārējām virsmām,bet gadījumos, kad škērsgriezuma forma ir atšķirīga, var veidoties situācija, ka maksimālānormālsprieguma vērtība tiek sasniegta no virsmām attālinātā punktā. Tā, piemēram,dubult-T veida profilam plauktu savienojuma vietās ar sieniľu var veidoties galvenāsprieguma vērtība, kura ir lielāka par sprieguma vērtību uz sijas virsmas.Tādēļ dimensionējot šādu siju jārēķinās ar reālo σ max vērtību. kura nav uz ārējām virsmām.Piemērs 8.14. Noteikt bīdes spriegumu sadalījumu dubult-T tipa sijā.Atrisinājums. Attēlā 8.18 dota šādas sijas šķērsgriezuma ģeometrija. Nošķeltās daļasstatiskais moments sieniľā izsakāms sekojošā veidā h h1h1h 2 hS b 2 2 2 2 h1h t yy 2 112 2 222 y b h h 11 22 24 4 t h 2 y 4Tātad bīdes spriegumus sijas vertikālajā sieniľā nosaka sakarība2 22Q b h h 1 t h12 y,It 2 4 4 2 4 ja y mainās intervālā (-h 1 /2, h 1 /2). .157