Būvmehānika, ievadkurss

11. STPRĪBAS KRITĒRIJIVienasīgās stiepes gadījumā pieļaujamo formas maiľas potenciālo enerģiju nosaka sakarība1u 2f .3ETātad atbilstoši Hubera hipotēzei iegūstam materiāla stiprības kritēriju2 2 2ekv 4 123121323 . (11.29)Enerģētiskā stiprības teorija (11.7) parasti labi sakrīt ar eksperimentāli iegūtiem rezultātiemun tiek plaši lietota plastisku materiālu stiprības aprēķinos.11.2.5. Mora stiprības teorijaJāatzīmē fakts, ka materiālu stiprības teorijas nepārtraukti tiek pilnveidotas un papildinātas,meklējot iespēju arvien precīzāk aprakstīt konkrēto materiālu eksperimentālopārbauţu rezultātus. Vērojama tendence vispārīgās stiprības teorijas (pilnam spriegumstāvoklim)aizvietot ar stiprības teorijām konkrētiem slogojumu veidiem un konkrētiemmateriāliem (piem., kompozītiem). Prakse pierādījusi, ka virknei materiālu stiprībasīpašības stiepē un spiedē atšķiras, pie kam šī atšķirība ir visai būtiska. Tā, piemēram,ķieģeļu mūrim stiepes un spiedes stiprības atšķiras 10 reizes. Līdzīgi ir arī betonam,kura stiprības robeţa stiepē ir 0,1 MPa, bet spiedē (5 ... 35) MPa.No daudzskaitlīgām stiprības teorijām plašu popularitāti guvusi vācu zinātnieka O.Mora piedāvātā. Tā guvusi plašu aprobāciju un apliecinājusi labu sakritību ar eksperimentālajiemrezultātiem. Mora teorija pamatojas uz pieľēmumu, ka vidējais galvenaisspriegums 2 nebūtiski iespaido materiāla robeţstāvokli un to aprēķinos var neľemtvērā.Mora teorijas pamatā ir pieskares konstruēšanaMora apļiem, kuri atbilst daţādiemmateriāla robeţstāvokļiem. Katrs no Moraapļiem, kurš sasniedz robeţpieskari, dodpriekšstatu par materiāla robeţstāvokli. Tā,piemēram, aplim ar centru O 3 (att. 11.11)robeţstāvokli raksturo spriegumi 1 (pozitīvs)un 3 (negatīvs).att. 11.11Jebkuram uzdotam spriegumstāvoklim iespējamsuzkonstruēt Mora apli, palielinot šoapli līdz tas pieskaras robeţpieskarei. Dotā un robeţstāvokļa apļu rādiusu attiecība irdotā spriegumstāvokļa rezerves koeficients. Mora stiprības teorijas analītisko sakarībuiegūstam izmantojot trīs robeţstāvokļu Mora apļus ar centriem O 1 , O 2 un O 3 (att.11.12).Aplis ar centru O 1 atbilst vienasīgai stiepei 1 B, 2 3 0, aplis ar centruO 2 – vienasīgai spiedei 1 2 0 , 3 B, aplis ar centru O 3 – robeţstāvoklimar galvenajiem spriegumiem 1 un 3 .205