Būvmehānika, ievadkurss

1. BŪVMEHĀNIKAS PAMATJĒDZIENI, PRINCIPI UN HIPOTĒZESIekšējo spēku intensitātes vektoru punktā p sauc par spriegumu.Pēc sava rakstura spriegums p ir virsmas spēks uz ķermeľa daļas atdalošās virsmas.Tādēļ arī spriegumu tāpat kā spēku intensitātes mērvienības ir spēka un virsmas laukumamērvienību dalījums. Sprieguma mērvienība ir Pa (paskāls) = N/m 2 ; bet tā varbūt arī kG/cm 2 vai kG/mm 2 , u.c.Jāatceras, ka1PaNm0,102kG10 cmkGcmkGcmkG .mm557 1 11,021010vai 1Pa102 4 22223Praksē parasti lieto mērvienības lielākas par Pa: kilopaskālus 1KPa 10 Pa , megapaskālus1MPa 10 Pa , gigapaskālus 1GPa 10 Pa69.Tā kā vispārīgā gadījumā pilnais spriegums p parasti nav perpendikulārs pret šķēlumupatvaļīgā virsmas punktā, tad šo spriegumu plakana spriegumu stāvokļa gadījumā varsadalīt divās komponentēs:1. komponente, kura ir perpendikulāra šķēluma virsmai. Šī komponente vērsta plaknesnormāles virzienā. Tās moduli apzīmē ar un sauc par normālo spriegumu;2. komponente, kura darbojas pieskares plaknē. Tās moduli apzīmē ar un to sauc parbīdes spriegumu.Šo komponenšu moduļus (skaitliskās vērtības) nosaka sakarības (att. 1.11) pcos, psin.Tātad pastāv sakarība2 2p .Telpiska spriegumu stāvokļa gadījumā pilnais spriegums p var tikt sadalīts sešās neatkarīgāskomponentēs. Pilnā sprieguma komponentes arī ir vektori un turpmākajā izklāstātās ievērosim nelietojot speciālu vektora apzīmējumu.Sprieguma jēdziens ir fundamentāls visai deformējamuķermeľu mehānikai.Spriegums ir to iekšējo spēku mērs, kuri rodas konstrukcijasmateriālā, ja šo konstrukciju deformē ārējiespēki. Spriegumu, kuru sasniedzot notiek materiālasabrukšana, sauc par stiprības robežu. To katramkonkrētam materiālam nosaka eksperimentāli.Lai novērstu būvkonstrukciju sagrūšanu, pieļaujamitikai tādi spriegumi, kuru lielums ir daļa no bīstamāsprieguma, t.i., stiprības robeţas. Šādu spriegumu saucpar pieļaujamo, kura lielumam jābūt tādam, lai konstrukcijaselementi neiegūtu paliekošas deformācijas.att. 1.12Veicot att. 1.12 parādītu eksperimentu (centriski un nesimetriski slogotas plāksnītesstiepi) var konstatēt, ka pirmajā gadījumā plāksnīte iztur lielāku stiepes spēku P 1 , kāotrajā gadījumā P 2 . Tas izskaidrojams ar otrā slogojuma gadījumā nevienmērīgu sprie-14