Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
S. Baranova. Augstskolas docētāja mediju kompetence studiju procesā un tālākizglītībā 105<br />
Augstskolā pedagoģiskā procesa pamatā ir docētāja un studenta komunikācija.<br />
Docētāja profesionālā pedagoģiskā darbība ir saistīta ar pastāvīgu mācīšanās situāciju<br />
organizēšanu, to analīzi, satura izvēli, resursu un mediju izvēli, kā arī ar studiju<br />
darbības radošu organizēšanu, kas veicina mācīšanos. Tiek uzsvērts, ka docētājs<br />
ar savu darbību virza un pārrauga studiju procesu, mērķtiecīgi, radoši un daudzveidīgi<br />
izmantojot dažādas tehnoloģijas kā medijus (to attēlā parāda vairāk izceltā<br />
pārtrauktā līnija ar bultiņu galā). Docētājs studiju procesā ir mediju izmantošanas<br />
iniciators, tādējādi apliecinot savu vēlmi nodrošināt studiju procesa kvalitāti. Taču<br />
mediju lietošanai studiju procesā nekādā gadījumā nevajadzētu pārvērsties par<br />
pašmērķi („visi docētāji tā dara, tāpēc tos izmantoju arī es”).<br />
Runājot par medijiem, augstskolas pedagoģiskajā procesā tiek domāts galvenokārt<br />
par datortehnoloģijām, projektoru (PowerPoint prezentāciju iespējām) un<br />
interaktīvo tāfeli. Izskan arī augstskolas didaktikas ekspertu aicinājums neaizmirst<br />
par klasiskajiem medijiem – grāmatu, tāfeli, kodoskopu u. c. Pētījumos ir konstatēta<br />
elektronisko mediju ietekme uz cilvēka rokrakstu un paradums maksimāli visu rakstīt<br />
ar datoru, nevis ar roku, kā arī secināts, ka jaunās paaudzes docētāji vairs neprot<br />
strādāt ar klasiskajiem medijiem. (Dummann u. c., 2007; Macke u. c., 2008; Bez<br />
digitālajām tehnoloģijām.., 2010) Aleksandrs Vorners (Alexander Wörner) aicina<br />
docētājus būt drosmīgiem un kā medijus studiju procesā radoši izmantot tāfeles<br />
(mūsdienās tās ir pagatavotas no ļoti dažāda materiāla). Viņš nav pret progresīvo<br />
mediju izmantošanu, bet gan aicina kritiski izvērtēt to piemērotību situācijai un<br />
apzināties arī tradicionālu mediju iespējas studentcentrēta studiju procesa organizēšanā.<br />
(Wörner, 2008)<br />
Mediji kā augstskolas didaktiski līdzekļi bagātina gan docētāju, gan studentu<br />
potenciālo pieredzi, jo, piemēram, izmantojot studiju procesā datoru ar interneta<br />
pieslēgumu un/vai atbilstošu programmatūru, studenti var iegūt pieredzi, kādu<br />
reālā dzīvē pašlaik viņiem nebūtu iespējams iegūt. Mediji docētajam var palīdzēt<br />
nodrošināt mācīšanās individualizāciju (Delors, 2001) un iekļaujošu studiju procesu<br />
studentiem, kuriem ir speciālās vajadzības.<br />
Tehnoloģiju attīstības tendenču optimistiskie vērtētāji par 2<strong>1.</strong> gadsimta mācīšanās<br />
formu uzskata e-mācīšanos (e-learning/e-teaching – electronic learning/<br />
teaching). Tādu kategoriju kā e-mācīšanās, virtuālā mācīšanās, telemācīšanās, tīkla<br />
mācīšanās lietojums raksturo jauno mācīšanas/mācīšanās kultūru, kas balstās uz<br />
plašu digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.<br />
Pastāv uzskats, ka e-mācīšanās izvēles pamatojums ir saistīts ar studiju procesa<br />
izmaksu samazināšanu, studiju procesa optimizāciju. Taču tas ir maldīgs uzskats,<br />
tāpat kļūdaini ir pieņemt, ka, izmantojot e-mācīšanos, studiju procesa kvalitāte automātiski<br />
uzlabojas. No pedagoģijas perspektīvas raugoties, e-mācībām ir didaktiska<br />
nozīme. (Bez digitālajām tehnoloģijām.., 2010; Bank, 2011)<br />
E-mācību formā mācību saturs tiek piedāvāts interaktīvi un multimediāli,<br />
mācīšanās tiek nodrošināta, izmantojot digitālos tīklus (angļu val. Network; vācu<br />
val. Netzwerk) – internetu un intranetu, mācīšanās komunikācija starp docētāju<br />
un studentu notiek tiešsaistes režīmā. Mācīšanās process tādējādi kļūst fleksiblāks<br />
attiecībā uz mācīšanās vietu, ilgumu un saturu. E-mācības piedāvā arī sarežģīta<br />
mācību materiāla vizualizēšanu, animāciju un simulācijas, kas padziļina studenta