1. - Latvijas Universitāte

66 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
veicināt bērna adekvātu identifikāciju, sekmēt labvēlīgu pasaules uztveri un bagātināt
dzīves pieredzi. Jo vairāk rotaļlietu, jo mazāk bērns ir apmierināts ar rotaļu.
Rotaļlieta no prieka priekšmeta pārvēršas par īpašumu, kas padara rotaļu situāciju
nebrīvu, kurā nevis bērns rada vidi, bet vide diktē bērnam, kā uzvesties. Rotaļlieta
ir pašpietiekama un ne visos gadījumos patiesi veicina bērna attīstību. Ir vērojama
tradicionālās rotaļas pakāpeniska izzušana, jo jau agrā bērnībā pieaug mediju
patēriņš, turklāt mūsdienās vērojama strauja tehnoloģiju attīstība un mediju tēlu
inspirētu rotaļlietu fenomens. Tomēr tas, kā, kad, kāpēc un cik daudz bērni izmanto
medijus un tehnoloģiskās un mediju tēlu inspirētās rotaļlietas, tomēr atkarīgs arī no
mums, pieaugušajiem. Lai sekmētu bērna rotaļu ar rotaļlietām, vecākiem ir jāseko
bērna darbībai, kritiski jāizvērtē rotaļlietu piedāvājums un jāveicina tādu mediju
lietošana, kuri nodrošina pedagoģisko un audzinošo potenciālu.
LITERATūRA
1. Baacke D. (1999) Zielgruppe Kind. opladen (Leske + Budrich), 251 S.
2. Barsch A., Erlinger H. D. (2002) Medienpädagogik: Eine Einführung. Stuttgart: Klett-
Cotta, 220 S.
3. Barts R. (2010) Mitoloģijas. Rīga: omnia mea, 228 lpp.
4. Beaty J. J. (2006) Observing development of the young child. Upper Saddle
River: Pearson Prentice Hall, 471 p.
5. Family education. Pieejams: http://fun.familyeducation.com/outdoor-games/play/35262.
html#ixzz1J8peDTCI
6. gendile D. A., Lynch P. J., Linder J. R., Walsh D. A. (2004) The effects of violent game
habits on adolescent hostility, aggressive behaviors and school performance. Journal of
Adolescence, 27, p. 5–22.
7. Huston A. C. et al. Big World, Small Screen: Television in American Society. University
of Nebraska Press, 1992, 195 p.
8. Jaffé D. (2006) The history of toys: from spinning tops to robots. gloucestershire: Sutton
Publ., 280 p.
9. Johnson J. E., Christie J. F., Wardle F. (2005) Play, development, and early education.
Boston (etc.): Pearson, 428 p.
10. Kirsh S. J. (2006) Children, adolescents and media violence: a critical look at the
research. Thousand oaks, California: SAgE Publications, 409 p.
11. Kunkel D., gantz, W. Children’s television advertising in the multichannel environment.
Journal of Communication, 42(3), p. 134–152.
12. Marsh J. (2004) The techno-literacy practices of young children. Journal of Early
Childhood Research, 2(1), p. 51–66.
13. Pecora N. (1998) The bussiness of children’s entertainment. London and New York:
guilford Press, p. 152–158.
14. Rosenquist A., Kozma R., Schank P. & Michalchik V. (2001) Conceptual understanding
through representation in the ChemSense environment. Presented at the Symposium
“Theoretically-Based and Empirically-Driven Approaches to the Design of Computer-
Based Learning Environments for Science Education” , Annual Meeting of the American
Educational Research Association (AERA), Seattle, WA.