Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
T. Landra. Taktilā attēla retorika mediju pedagoģijas kontekstā 155<br />
Nefiguratīvi attēli pietiekami labi nolasāmi gadījumos, kad nav tik svarīgi<br />
taktilajā attēlā izveidot maksimāli precīzu un detalizētu informāciju par katra<br />
konkrēta objekta izskatu, bet gan nepieciešams akcentēt objektu grupu kā vienotu<br />
informatīvu veselumu.<br />
Mediju pedagoģijas izpratnē figuratīvā un nefiguratīvā pieeja raksturīga arī<br />
klasiskajai vizuālajai komunikācijai, kas tiek izmantota multimodālās mācīšanās<br />
procesā – arī šajā gadījumā lieto gan strikti reālistisku, precīzu vizuālo informāciju<br />
(piemēram, interaktīvā veidā iepazīstinot ar cilvēka anatomiju, šūnu uzbūvi utt.),<br />
gan nefiguratīvus elementus (piemēram, interaktīvā veidā skaidrojot atomfizikas<br />
vai kvantu mehānikas norises utt.).<br />
Vizuālie un taktilie attēli multimodālā mācību vidē<br />
Cilvēku aktīva darbība virtuālajā telpā no brīvā laika pavadīšanas kļuvusi par<br />
nozīmīgu informācijas iegūšanas avotu, par vidi, kur uzturēt un izkopt sociālo<br />
komunikāciju – vidi, kur izglītoties, gūt jaunas zināšanas un dalīties pārdomās par<br />
sabiedriski un politiski aktuālām tēmām. Izmantojot digitālās bibliotēkas, tiešsaistes<br />
periodiku, virtuālos grāmatu veikalus, mācīšanos e-vidē, hipertekstu rīkus, 3D<br />
vizualizāzijas un virtuālās simulācijas, lietotājs „paplašina” tekstu, pats izvēloties<br />
papildu informatīvos resursus. Digitālās tehnoloģijas ļauj attēliem un idejām ātri<br />
pārvarēt ģeogrāfiskus un sociālus attālumus, ietekmējot jauniešu mācīšanos un<br />
mijiedarbību laikā un virtuālajā telpā. (Jewitt, 2008, p. 242)<br />
Uz multimodālu komunikāciju un informācijas ieguvi, tostarp uz mācīšanos,<br />
orientētai sabiedrībai, kuru nosacīti varētu dēvēt arī par digitālā laikmeta paaudzi<br />
(terminu digital generation min, piemēram, H. Urbanski, 2010, p. 3-15), galvenais<br />
informācijas gūšanas veids ir digitāli vizuāls. To nosaka cilvēka informācijas ieguves<br />
īpatnības. Pētījumi cilvēka fizioloģijā liecina, ka vizuāli cilvēks uztver apmēram<br />
80% no visas informācijas, līdz ar to vizuālā komunikācija un redzes kontrole ir<br />
arī nozīmīgākās interaktīvās komunikācijas praktisko platformu komponentes. otra<br />
visplašāk izmantotā maņa ir dzirde, kas arī uzskatāma par nozīmīgu interaktīvās komunikācijas<br />
sastāvdaļu. Taktilās sajūtas (taustes) sniegtā informācija nav tikt pilnīga<br />
un tieši izmantojama kā vizuālā un audiālā informācija. Multimodālā mācību vidē<br />
grafiskās kompetences jēdziena robežas būtiski paplašinājušās, nu jau aptverot ne<br />
tikai statiskā taktilā attēla retoriku, bet arī cenšoties izsekot mainīgā jeb interaktīvā<br />
taktilā attēla semiotiskajām, formālajām un retoriskajām variācijām.<br />
Visi digitālie formāti un ierīces, kas paredzētas multimodālai komunikācijai,<br />
izslēdzot no tās vizuālo modalitāti, ir virzīti uz maksimālu saglabāto sajūtu un<br />
kognitīvo procesu sintēzi. Taktilā attēla atdzīvināšana, tā komunikatīvā un semiotiskā<br />
potenciāla atklāšana tiek realizēta dažādos veidos, kuru kopējā iezīme<br />
ir augsta līmeņa tehnoloģisko risinājumu izmantošana. Identiskā veidā augstās<br />
tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi noder arī interaktīvās informācijas kodēšanas<br />
dažādošanai.<br />
Piemēram, informācijas kodēšanas dažādošanu (aizstājot vizuālo interaktivitāti<br />
ar audiāli taktilo interaktivitāti) nodrošina tādi multimodālās komunikācijas tehnoloģiskie<br />
risinājumi un produkti kā
Change language