1. - Latvijas Universitāte

106 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
izpratni par mācību saturu, veicina motivāciju studēt un rosina mācīties pašorganizēti.
(Winteler, 2004; Dummann u. c., 2007)
Augstskolās e-studijas arvien biežāk kļūst par klasisko studiju sastāvdaļu.
Klātienes studiju kursiem tiek veidoti e-kursu varianti mācīšanās platformās
(Moodle, Mahara u. c.), tiek izmantoti hiperteksti, simulācijas, piedalīšanās video
konferen cēs u. c. Kritika izskan par to, ka e-mācīšanās nenodrošina sociālos
kontaktus, tāpēc tā nevar tikt uzskatīta kā klātienes mācīšanās aizstājēja, bet gan
kā papildinājums un turpinājums klātienes mācībām. (Delors, 2001; Winteler,
2004; Dummann u. c., 2007)
Mācību videi – gan klasiskajai, gan virtuālajai – jābūt sakārtotai un pārskatāmai.
Docētājs šajā gadījumā ir medija veidotājs, un viņam skaidri jādefinē, kā e-mācīšanās
iespējas jēgpilni un konstruktīvi papildina klātienes mācīšanos, sinerģiski
veidojot vienotu mācīšanās procesu (blended learning). Sākumposmā docētājiem un
studentiem var rasties grūtības, izmantojot gan klātienes, gan e-mācīšanās formu.
Tāpēc docētājam ir skaidri jāformulē mācīšanās procesa noteikumi, jāvienojas
par termiņiem. Studentiem jāsaprot, ka e-mācīšanās nav fakultatīva izvēle, bet
gan pašorganizēta mācīšanās, kas nepieciešama, lai sasniegtu noteiktos mācīšanās
mērķus un iegūtu kompetences. Būtiski, lai e-mācīšanās platformās materiāli ir
saistīti ar lekcijas/semināra tēmu un paplašinātu klātienes studijās aizsākto diskusiju,
piedāvājot uzdevumus atkārtošanai un padziļinātai izpētei. Savukārt lekcijās un
semināros var turpināt apspriest mācību e-platformas forumā notikušās diskusijas.
Tādējādi studentiem ir jāpārzina gan lekcijas tēma un materiāls, gan arī diskusijas
e-vidē. Mācību saturs e-vidē jāveido tā, lai tas sekmētu studēšanas procesu un
nodrošinātu, ka
• mācīšanās notiek dzīvesdarbībai tuvā kontekstā (saturs orientēts uz problēmām,
kas ir svarīgas studentiem);
• mācīšanās notiek dažādos kontekstos (ņemot vērā, ka studentiem iegūtās
kompetences jāspēj izmantot atšķirīgos dzīvesdarbības kontekstos, arī mācoties
izmantojamas dažādas pieejas);
• mācīšanās notiek sociālā kontekstā (tāpēc arī virtuālajā vidē nozīmīga ir
mācīšanās kopā, studiju uzdevumi veicami, sadarbojoties grupās);
• studentiem ir pieejamas docētāja instrukcijas un konsultācijas par mācīšanās
e-vidē organizāciju. (Winteler, 2004; Dummann, 2007)
Izmantojot studijās e-vidi, docētājiem un studentiem jāspēj pašorganizēti
mācīties. Prasmīgi organizējot un izmantojot e-vidi, docētājs var labāk apzināties,
kas jāmaina klātienes nodarbībās. Docētājam regulāri ir jāseko līdzi un jāreaģē uz
studentu rakstīto e-vides forumos, jo forumā notiek gan komunikācija par mācīšanās
saturu un organizāciju, gan arī pati mācīšanās. (Winteler, 2004; Dummann, 2007)
Tradicionāls un samērā stereotipisks ir uzskats, ka studentiem ar mediju kompetenci
viss ir kārtībā, bet problēmas rada docētāju mediju kompetences nepilnī bas.
Protams, docētāju mācīšanās vēsture un līdz ar to kompetences ir ļoti dažādas. Daļa
docētāju savu profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju formālā izglītībā ieguvuši
laikā, kad modernie mediji vēl nebija tik izplatīti. Taču, kā liecina docētāju pieredze,
ne visi studenti var patstāvīgi izmantot e-mācīšanās iespējas. Lai gan studenti pieder