1. - Latvijas Universitāte

I. Skulte. E-grāmata un interaktīvā tāfele – tehnoloģijas mūsdienu skolā: izaicinājumi .. 77
Pēkšņi var pazust elektrība, pēkšņi var pazust datorklases atslēga, pēkšņi var nebūt
signāla utt.”
„Pārsvarā tomēr stundās [multimedijus] nelieto, ja vien tā nav atklātā stunda
eksperimentālā kārtā ar konkrētu uzdevumu, „kā lietot datorus valodas un literatūras
stundās”. Tas tīri tehniski ir sarežģīti, kabinets noslogots jau informātikās, kur nu
tur vēl iespraukties citu priekšmetu skolotājiem.”
Skolotāju atbildes liecina, ka stundās no pieejamo mediju klāsta izmanto dažādus
vizualizācijas līdzekļus – dažādus video ieraksta formātus filmu demonstrēšanai,
kā arī (skolēnu un skolotāju veidotas) prezentācijas Power Point programmā.
Uzdevumi un uzskates materiāli papildus tiek meklēti tīmeklī, līdzīgi mājas darbos
papildinformācija skolēniem nereti jāmeklē patstāvīgi, izmantojot internetu. Viens
no svarīgākajiem uzdevumiem informācijas sabiedrības apstākļos ir jau skolā iemācīt
rīkoties ar informāciju – to atrast, novērtēt, apstrādāt, konfigurēt, precīzi un
kritiski lietot. Jautāti, vai skolā māca atrast un izvērtēt informāciju, skolotāji atbild
konkrēti un apstiprinoši:
„Jā! Informāciju meklēt prot.”
„Priekšmetos, kur tiek izmantota kritiskā domāšana, tas tiek darīts.”
Tomēr parādās arī šaubas par to, kā un vai šī apmācība sasniedz adresātu un
kādam adresātam tā vispār būtu jāadresē:
„Mēs mācām vecākiem [viņu uzdevums ir par to rūpēties]. Internetā atrastā
informācija parādās skolēnu replikās, un tas ir ļoti labi, jo palīdz argumentēt. Bet
vairāk aktīvo bērnu atbildēs.”
Daži skolotāji par šībrīža situāciju izsakās visai kritiski:
„Teikt, ka māca, grūti, faktiski jau māca, bet ne vienmēr viņi to spēj, skatoties
uz to, ko viņi „sazog” netā mājasdarbu izpildē, nākas secināt, ka pārsvarā ņem to, ko
piedāvā Google pirmā lapa, steidzīgi un nekritiski. Konspektēt vidusskolā mācām,
tas ir obligāti. Viņiem kādu laiku bija eksāmenā prasība rakstīt tēzes par tekstu.”
Skolēni aktīvi un labprāt, lai arī ne vienmēr precīzi un atbilstoši izmanto datoru
un internetu. Viņu datorprasmes nereti ir labākas nekā skolotājam. Tomēr skolotāji
atzīst, ka skolēni datoru izprot vienpusīgi – pārzina tikai ikdienā lietotās funkcijas
un nav/netiek motivēti apgūt kaut ko ārpus tā. Tādēļ informātikas kā priekšmeta
nozīme turpina augt arī pārējo skolas priekšmetu kontekstā:
„Bērni teorētiski datoru nesaprot. Viņi māk atrast spēles, čatot draugos utt., bet,
kad sāk mācīt to, ko māca skolā, izrādās, ka nesaprot. Tādēļ labi, ka ir informātikas
stundas, kurās māca, kas ir dators un kādas ir tā dažādās iespējas. Tad, kad ir nepieciešams
konfigurēt tekstus, tad viņi izmanto arī negribīgi iegūtas zināšanas.”
Mūsdienu kultūras izmaiņas apcerošajā literatūrā dators, no vienas puses,
tiek uzskatīts par faktoru, kas veicina lasīšanu (Эко, Карьер, 2010, 18. lpp.), no
otras puses, par grāmatas draudu. Tieši jaunā paaudze, pārejot uz elektroniskajām
grāmatām, varētu pilnībā mainīt mediju kultūras struktūru par sliktu grāmatai
kā medijam. Tādēļ būtiski saprast, kādai teksta ieraksta formai, kādam teksta
saglabāšanas un izplatīšanas medijam mūsdienu jaunie cilvēki dod priekšroku un
kā viņus uz to noskaņo skolotājs, kura piemais un elementārais uzdevums ir sniegt
zināšanas un prasmes precīzai un pilnīgai cirkulējošo tekstu lasīšanai (interpretācijai