Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2012, 78<strong>1.</strong> sēj.<br />
PEDAgoģIJA UN SKoLoTāJU IZgLĪTĪBA 6<strong>1.</strong>–67. lpp.<br />
Rotaļlieta mediju sabiedrībā<br />
toys in the media society<br />
Ilze Dinka<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte<br />
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083<br />
E-pasts: ilze.dinka@gmail.com<br />
Mediju ienākšana ikdienas dzīvē maina cilvēku savstarpējās attiecības, kā arī konstruē bērna<br />
pasaules ainu. Pasaules izzināšana notiek ar mediju starpniecību, kas rada jaunas iespējas un<br />
arīdzan grūtības audzināšanas procesā, tāpēc pieaugušajiem kritiski jāizvērtē un jāanalizē<br />
mediju piedāvājums. Cilvēcei ir kļuvis skaidrs – mediji pārveido pasauli un līdz ar to arī<br />
bērnu izaugsmes nosacījumus. Bērnu rotaļvidē ienāk rotaļlietas, spēles un bērnistabas aksesuāri,<br />
kas saisīti ar medijiem – mediju inspirētiem tēliem no multiplikāciju filmām, filmām,<br />
grāmatām u. c. Daudzi bērni mediju tēlus un pašus medijus izmanto kā ierosinājumu savām<br />
rotaļām un rotaļlietas lieto ne tikai kā darbības priekšmetu, bet, identificējot sevi ar noteiktu<br />
personāžu, atdarina vai veido jaunu rotaļas sižetu.<br />
Šī raksta mērķis ir atklāt rotaļlietas un rotaļu transformāciju mediju sabiedrībā 2<strong>1.</strong> gadsimtā.<br />
Atslēgvārdi: medijs, rotaļlieta, rotaļa.<br />
Ievads<br />
Mūsdienās laiks ir kļuvis dinamisks, trauksmains un nepakļāvīgs un to ietekmē<br />
ekonomikas attīstība, tehnoloģiju progress un politiskās izmaiņas. Nav šaubu, ka<br />
mūsdienās bērni ir pretstatīti mediju videi un aug citādākā pasaulē nekā augām mēs.<br />
Mediju piesātināta pasaule bērnam rada aizvien vairāk piedāvājumu un iespēju.<br />
Daudzās mājsaimniecībās un bērnistabās ir ne tikai TV, bet arī CD pleijeri, DVD,<br />
kompjūteri, modemi un digitālās kameras. Arvien jaunākā vecumā bērni iemācās<br />
darboties ar medijiem – lietot tastatūru, TV pulti, peli, mobilo telefonu. Tieši bērniem<br />
ir izveidoti kompjūteri ar viņu mīļākajiem mediju tēliem, kas sekmē mediju<br />
lietošanu jau pavisam agrīnā vecumā. Mediju plašās iespējas piedāvā ne tikai būt<br />
pasīvam, bet arī aktīvi iesaistīties, būt dalībniekam. Agrāk TV mēs skatījāmies tās<br />
piedāvātās programmas, bet mūsdienās šis medijs paver jaunas aktivitātes – video<br />
skatīšanos, spēles un pat iepirkšanos. Digitālās tehnoloģijas maina mediju pieredzes<br />
dabu – attēli un skaņa ir maksimāli pietuvināti realitātei un dzēš atšķirību starp<br />
reālo pasauli un mediju attēloto.<br />
Izmantojot medijus, ražotāji cenšas saniegt arī jaunos patērētājus. Pirmā reklāma,<br />
kas bija domāta bērniem, izskanēja 20. gs. 30. gados radioraidījumā Little<br />
Orphan Annie un Story time ASV. (Pecora, 1998) 2<strong>1.</strong> gadsimta žurnāli, Web lapas,<br />
kas domātas bērniem un jauniešiem, satur reklāmas vai stāstus, kuros uzskatāmi
Change language