Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
212 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
20. gadsimta 20.–30. gados mūzikas metodiķi un mūzikas skolotāji saraksta<br />
vairākas mūzikas mācību grāmatas. 1920. gadā tiek izdots A. Salaka pirmais krājums<br />
„Vadonis mazajiem dziedātājiem”. (Salaks, 1920) 1923. gadā iznāk I. Paleviča<br />
pārstrādātā „Dziedāšanas mācība”. (Palēvičs, 1923) 1924. gadā tiek iespiesta<br />
K. Zigmunda „Dziedāšanas mācība pamatskolām” (Zigmunds, 1924), bet divus<br />
gadus vēlāk iznāk A. Salaka grāmata „Dziedāsim pēc notīm!”. (Salaks, 1926)<br />
20. gadsimta 30. gados tiek izdota E. Ramata „Dziedāšanas mācība. Uzdevumos<br />
un jautājumos” (Ramats, 1930), J. graubiņa „Pirmās notis” (graubiņš, 1931),<br />
J. Vītoliņa „Dzirdes mācība” (Vītoliņš, 1934), E. Vīgnera „Vokāli-instrumentālās<br />
fonētikas metodika pamatskolām” (Vīgners, 1936) u. c. mācību grāmatas mūzikā.<br />
20. gadsimta 20.–30. gados nebija vienotu prasību mūzikas mācīšanā. Mūzikas<br />
mācību grāmata un tajā ietvertie nošu materiāli ir medijs, ar kuru palīdzību mūzikas<br />
mācībai vispārizglītojošā skolā autori iedeva saturu. Katrs autors mācību grāmatu<br />
mūzikā ir veidojis pēc saviem ieskatiem, pamatojoties uz pedagoģisko pieredzi.<br />
Tomēr visus mūzikas mācību grāmatu autorus vienoja uzskats, ka mācību grāmatai<br />
kā medijam ir jāveicina skolēnu muzikālo spēju attīstība. Mācību grāmatas satura<br />
analīze dod iespēju konstatēt skolēnu muzikālo spēju attīstīšanas paņēmienus.<br />
Pētījuma mērķis ir noteikt 20. gadsimta 20.–30. gadu mūzikas mācību grāmatu<br />
iespējas skolēna muzikālo dotību attīstībai un to ietekmi uz 2<strong>1.</strong> gadsimtā sarakstīto<br />
mūzikas mācību grāmatu saturu.<br />
Pētījuma mērķa realizēšanai tika izmantota avotu un teorētiskās literatūras<br />
analīze, salīdzinošā analīze un intervija.<br />
Dziesmu un vingrinājumu dziedāšana muzikālās dzirdes<br />
attīstīšanai<br />
20. gadsimta 20.–30. gados uzskatīja, ka bērna muzikālās spējas vislabāk var<br />
attīstīt ar tautas mūzikas palīdzību. Muzikālo spēju attīstība balstās uz dziedāšanu,<br />
un tās mērķis ir „attīstīt bērna dzirdi un izdaiļot viņa balsi”. (Mediņš, 1935, 3. lpp.)<br />
Dziesmu dziedāšanu mūzikas mācības pamatā likuši vairāki mūzikas metodiķi.<br />
Piemēram, I. Palevičs, A. Salaks, ā. Šillers u. c.<br />
Mūzikas mācību grāmatu autori uzskata, ka muzikālās dzirdes attīstīšana<br />
jāsāk ar vienkāršiem motīviem un ritmiski vienveidīgām latviešu tautasdziesmām,<br />
kuru skaņu rindā ir divas, trīs vai četras skaņas. Skaņu diapazons tiek pakāpeniski<br />
paplašināts līdz gammas apjomam. Piemēram, I. Palevičs krājumā „Dziedāšanas<br />
mācība” ir ietvēris latviešu tautasdziesmu „Velc, pelīte”, kura ir tikai tercas apjomā<br />
(sk. <strong>1.</strong> att.).<br />
<strong>1.</strong> attēls. Latviešu tautasdziesma Velc, pelīte (Palevičs, 1923, 3. lpp.)
Change language