Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Samuseviča. Mediju lietojuma paradumi audzināšanas procesā 45<br />
ģimenēs, kur tikko veidojas pieredze mijiedarbībai „vecāks–bērns”. (Батуев, 2004,<br />
29. lpp.)<br />
Mūsdienu ģimeņu audzināšanas modeļos notiek nepārtrauktas kvalitatīvas pārmaiņas.<br />
Psiholoģe A. Vecgrāve uzsver, ka ir mainījusies ģimenes ietekmes uz bērna<br />
attīstību intensitāte. Mūsdienu ģimenei nemitīgi jāpiemērojas straujajām apkārtējās<br />
vides pārmaiņām, jāspēj pastāvēt un attīstīties, tādēļ zūd iepriekšējie uzskati – kas<br />
ģimenes dzīvē ir labi, kas slikti, kas pareizi, kas ne. Svarīgākais ģimenei kļūst<br />
veiksmīga funkcionēšana pārmaiņu vidē. (Vecgrāve, 2005, 8. lpp.)<br />
Daudzās ģimenēs vecāku aizņemtības dēļ bērna galvenais saskarsmes objekts<br />
kļūst televizors vai dators, kura ekrānā demonstrētā citu pieredze sāk pārmākt paša<br />
bērna pieredzi. „Bērns apgūst pasauli, vairs nebūdams aktīvs apkārtējās pasaules<br />
izzinātājs.” (Vecgrāve, 2005, 1<strong>1.</strong> lpp.) Taču, kā uzsver psiholoģe A. Vecgrāve,<br />
pieaugušo galvenais pienākums mijiedarbībā ar bērnu ir palīdzēt viņam izaugt<br />
par apmierinātu, laimīgu un vitālu cilvēku. Savukārt vecāku nespēja laikus risināt<br />
pedagoģiskas problēmas rada audzināšanas sekas ar dezadaptētu bērnu rašanos,<br />
mazvērtības kompleksu un spilgtu negatīvo emociju palielināšanos, iemācīto bezpalīdzību<br />
un personības disharmoniju, kā arī pasīva dzīvesveida pozīcijas ieņemšanu,<br />
tādējādi ierobežojot izaugsmes potenciālu. (Jirgena, 2006, 45. lpp.) Bērni, pusaudži<br />
un jaunieši visu piedāvāto informāciju filtrē sliktāk nekā nobriedušie cilvēki, tādēļ<br />
visi TV efekti uz viņiem rada spēcīgāku iespaidu. (Jirgena, 2006, 133. lpp.)<br />
Pedagoģiskā prakse apliecina, ka atkarīgas personības raksturīgākās īpašības<br />
ir galēja nepatstāvība, neprasme pateikt nē, bailes tikt citu cilvēku atstumtam,<br />
kritikas nepieņemšana vai ievainojamība, nevēlēšanās uzņemties atbildību un bezierunu<br />
pakļaušanās nozīmīgiem cilvēkiem. Tas viss raksturo pasīva dzīvesveida<br />
pozīcijas ieņemšanu, kad cilvēks pirmais atsakās stāties kontaktos ar apkārtējiem<br />
un patstāvīgi pieņemt lēmumus. Turklāt atkarīgai personai ir raksturīgas bailes<br />
no vientulības un vēlme izbēgt no tās. Bieži ir sastopami sociāli nepielāgojušies<br />
cilvēki, kuriem raksturīgs šaurs saskarsmes loks, neprasme izteikt domas, izjūtas,<br />
pārdzīvojumus, tuvu un sirsnīgu attiecību trūkums, impulsivitāte, neprasme plānot<br />
savu laiku, nespēja sasniegt izvirzītos mērķus.<br />
Kā jebkuram atkarību veidam, arī moderno atkarību simptoms ir kontroles<br />
zudums. Tas nav tikai kontroles zudums pār laiku, kas tiek pavadīts pie datora, bet<br />
arī kontroles zudums pār ikdienas dzīvi. Psiholoģiskos atkarības simptomus ar laiku<br />
nomaina arī fiziskie atkarības simptomi: parādās migrēnas tipa galvassāpes, sāpes<br />
mugurā, sausas acis, miega traucējumi; skolēns sāk ignorēt personisko higiēnu un<br />
ēdienreizes. Pedagogi un skolu psihologi apgalvo, ka arvien biežāk tieši tagad var<br />
sastapt jauniešus ar novirzēm uzvedībā un garīgās veselības problēmām, ko izraisa<br />
aizraušanās ar jaunajām tehnoloģijām: televīziju, video, spēlēm, internetu, spēļu<br />
automātiem u. c. Sākumā pievilina tehniskās iespējas un laimests, bet atkarība rodas<br />
tikai ar laiku no paša procesa jeb darbības. Uzvedības kultūra, kas ir akceptēta<br />
ģimenē un draugu vidē, bieži ir tas noteicošais atkarību veidojošais faktors, kurš<br />
ir atkarīgas uzvedības pamatā. Ja vecāki negrib, lai viņu bērniem modernās tehnoloģijas<br />
aizvieto reālos vecākus, ir jāatrod laiks saviem bērniem un viņu izaugsmes<br />
pozitīvai veicināšanai.
Change language