Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
L. Matuzāle. Masu mediji kā būtiski jauniešu karjeras izvēles veicinātāji 129<br />
attīstās spēja sevi pašnovērtēt un domāt par sevi dažādās situācijās. Karjeras attīstības<br />
teorijas pārstāvis Eli ginzbergs (E. Ginzberg) karjeru aplūko kā attīstības<br />
procesu pa posmiem, kurus indivīds iziet visas savas dzīves laikā. Jauniešu karjeras<br />
izvēles procesā notiek pāreja no eksperimentu perioda (16–17 gadi) uz reālas izvēles<br />
periodu (17–22 gadi). (ginzberg, ginsburg, Axelrad, Herma, 1951)<br />
Evita Korna, veicot teorētisko pētījumu par iekšējiem faktoriem, kas ietekmē<br />
karjeras izvēli, secinājusi, ka tie ir „personības pašaktualizācija un pašrealizācija,<br />
kas ir nozīmīgi aspekti jebkurā vecumā, lai nerastos problēmas, pārejot nākamajā<br />
vecuma posmā. Tāpat arī būtiski iekšējie faktori ir personības virzība, motivācija,<br />
intereses, spējas, vajadzības u. c., kas nosaka ikviena cilvēka profesijas izvēli”.<br />
(Korna, 2011, 30. lpp.) Apkopojot teorētiskās literatūras atziņas, raksta autore<br />
uzskaita ārējos faktorus, kas ietekmē jauniešu karjeras izvēli: pārmaiņas sabiedrībā,<br />
sabiedriski ekonomiskais statuss, dzimumu atšķirības, vecāku ietekme, skola,<br />
sabiedrībā valdošie uzskati un vērtības, masu mediji. (Louw, 1998; Crites, 1969;<br />
Baldiņš, Raževa, 2001)<br />
Iekšējie faktori līdztekus ārējiem faktoriem mijiedarbojoties ietekmē jauniešu<br />
profesionālo pašnoteikšanos.<br />
Masu mediji kā jauniešu sociālās identitātes veidotāji<br />
Mediji mūsdienu izpratnē ir masu komunikācijas līdzekļi: televīzija, radio,<br />
prese un internets. Pēc to uztveršanas un radīšanas veida masu medijus var iedalīt<br />
primārajos, sekundārajos un terciārajos medijos. (Veinberga, 2007; Plaude, 2003)<br />
Mediju attīstība pieder pie tiem sabiedriskajiem procesiem, kuri norisinās ārkārtīgi<br />
strauji un spēcīgi ietekmē sabiedrību – mijdarbīgi mediji spēj ne tikai sūtīt un<br />
saņemt informāciju, bet arī risināt dialogus, diskusijas, sūtīt informāciju un izplatīt<br />
zināšanas, un šo informāciju neierobežos ne telpa, ne laiks, tā ir kultūra, kas kodēta<br />
digitālā formā. Lietojot jaunās tehnoloģijas, jaunieši rada saturu ikdienai un piešķir<br />
jēgu un nozīmi savai kultūrai. (gudjons, 1998; Mācīšanās ir zelts, 2001)<br />
Runa ir par mediju kultūru, kas ir līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēks kompleksi<br />
apgūst apkārtējo pasauli, tās sociālajos, morālajos, psiholoģiskajos, mākslinieciskajos,<br />
intelektuālajos aspektos, mūsdienās tā ir arī personības socializācijas svarīgākais<br />
faktors, kas nosaka personības socializācijas saturu, līdzekļus un veidus.<br />
(Кириллова, 2006) Savukārt masu mediji socializācijas procesā ir gan socializācijas<br />
faktors, gan vidutājs socializācijas procesā, gan socializācijas procesa instrumenti.<br />
(Schorb, 2005)<br />
Līdz ar to var secināt, ka masu mediji ir jauniešu sociālās identitātes veidotāji.<br />
Ar sociālo identitāti saprot cilvēka paštēla daļu, indivīda pašraksturojumu, kas<br />
izriet no viņa zināšanām par piederību sociālai grupai/grupām, vērtības un emocionālā<br />
nozīmīguma, ko viņš piešķir šai piederībai. (Tajfel, 1981) Masu mediji ir<br />
gan nozīmīgi identitātes veidotāji, gan identitātes paudēji. Masu medijos tiek tālāk<br />
nodoti globāli identifikācijas modeļi, profesionālie stereotipi, kas atbilst profesiju<br />
prestižam sabiedrībā un maina jauniešu lēmumu par karjeras izvēli. (Sūna, 2006;<br />
Miķelsone, 2008)
Change language