You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
140 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
1<strong>1.</strong> gadsimtā Ķīnā populārs izklaides veids bija ēnu teātris, kur tēlu materiāls<br />
bija izgriezta, izkrāsota bifeļa āda. Te saskatāmi aplikācijas animācijas aizsākumi.<br />
17. un 18. gadsimtā ēnu teātri papildina dažādas optiskās rotaļlietas: maģiskais<br />
lukturis, taumatrops jeb burvju ripa, zootrops, praksinoskops u. c. (Wright, 2005,<br />
p. 13; Williams, 2002, p. 13–14) Šīs rotaļlietas, kas demonstrē tālaika sasniegumus<br />
mehānikā, fizikā, optikā, kustību attēlo cirkulārā veidā: vairāki attēli, griežoties uz<br />
riņķi, rada kustības ilūziju. 19. gadsimta vidū Džons Barns Linets patentē „filmas<br />
grāmatu” jeb „fliopošanas” grāmatu, tā kustību pirmoreiz atspoguļo lineārā veidā.<br />
(Williams, 2002, p. 14)<br />
Nozīmīgs ir 1839. gads, kad Teodors fon grothuss fotoķīmijā atklāj pirmo<br />
pamatlikumu, kas ļāva filmu veidot no kustībā uzņemtiem, kopā saliktiem fotoattēliem.<br />
12 kadrus sekundē animācijā pirmais izmanto franču animators Šarls<br />
Emīls Reno. (Sito, 2006, p. 361) Citi nozīmīgākie animācijas žanra aizsācēji ir<br />
brāļi Limjēri (Lumière), J. Stjuarts Blektons, E. Kols. 20. gadsimta pirmajā pusē,<br />
pateicoties Voltam Disnejam, tiek dibināta Disneja studija un animācija attīstās<br />
kā industrija – animācijas tēli tiek radīti kā tirgus produkti: kaķis Felikss, varonis<br />
Mikijs, sunītis Pluto, Donalds Daks u. c.<br />
1889. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons un viņa darbinieks Viljams<br />
Diksons izgudro kinetoskopu, kustīgo bilžu ierīci, un ar tās palīdzību pēc kārtas<br />
uzņemtās statiskās bildes tiek atdzīvinātas kustībā. (Mitra, 2010, p. 12–13) Pēc<br />
22 gadiem, 191<strong>1.</strong> gadā, amerikāņu laikrakstā Harper’s Weekly publicēts raksts<br />
„Edisons un jaunā izglītība”. Šis raksts būtībā aktualizē mediju pedagoģijas<br />
atziņas. T. Edisons popularizē ideju, ka jaunie atklājumi, t. i., kustīgās bildes<br />
ir jāiesaista izglītībā, jāizmanto skolas praksē. Viņš uzskata, ka skolai ir jābūt<br />
atraktīvai, tai jāpiesaista bērnu uzmanība, tieši kustīgās bildes var būt izglītojošs<br />
resurss dažādos mācību priekšmetos: vēsturē, valodā, matemātikā, ģeogrāfijā<br />
u. c. (Inglis, 1911, p. 8)<br />
Attīstoties tehnoloģijām, datorprogrammām, 20. gadsimta 70. gados galvenokārt<br />
Amerikā un Anglijā tiek publicētas pirmās grāmatas iesācējiem, tai skaitā bērniem<br />
un skolotājiem. Ar šo grāmatu palīdzību var veidot animācijas filmas. (Anderson,<br />
1970; Barton, 1972; Bourgeois, Hobson, 1979; Cleave, 1973 u. c.) Tiek atklāts,<br />
ka animācijas filmas var veidot ne vien profesionāli animatori, bet arī bērni, tāpēc<br />
animācija ienāk bērnu neformālajā izglītībā.<br />
Animācijas veidošanas tehnikas mākslu vienkārši, skaidri un viegli uztveramā<br />
valodā atklāj Kriss Patmors grāmatā „Animācijas kurss: principi, prakse un<br />
tehnikas veiksmīgai animācijas veidošanai”. (Patmor, 2005) Viņš ir bijis fotogrāfs<br />
un dizainers, tagad strādā par žurnālistu un ir specializējies digitālajās tehnoloģijās.<br />
K. Patmors ir atradis animāciju kā universālu formu, kas apvieno visas šīs<br />
disciplīnas. Autors atklāj: „Animācijas filmas var veidot ikviens, galvenais, kas ir<br />
nepieciešams, ir entuziasms, pacietība un interese, kā arī materiāltehniskā bāze, tas<br />
ir: dators, fotokamera, statīvs, tēlu veidošanas materiāli – papīrs, plastilīns, šķēres,<br />
līme utt. (atkarībā no izvēlētās animācijas tehnikas).” (Patmor, 2005, p. 12–13)<br />
Tātad animācija ietver satura un formas vienību. Ar formu – animācijas tehniku,<br />
tēlu, fonu, rekvizītiem un dizainu – animators atklāj saturu: filmas ideju, vēstījumu,<br />
stāstu. Animētās filmas veidošanas procesu var iedalīt vairākos posmos: 1) idejas,
Change language