You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
138 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
un video, mazāk – tekstu un valodu. Viņi pieprasa ātrumu, momentānu pieeju<br />
informācijai, laikam, vietai un iespējām. Līdz ar to attēls vairs nav tikai vizuālās<br />
mākslas izteiksmes līdzeklis – vizuālā izteiksmes forma ir mūsdienu sabiedrības<br />
valoda. Jāatzīst, ka digitālās tehnoloģijas maina arī cilvēku domāšanu un mūsdienu<br />
laikmetā pieaug tieši labās smadzeņu puslodes nozīme. (Pink, 2006, p. 7)<br />
Eiropas un Amerikas sabiedrībā gadsimtiem ilgi dominējošais domāšanas veids<br />
un pieeja bija lineāra, šauri un dziļi analizējoša, dominēja orientācija uz loģiski<br />
matemātisko un lingvistisko intelektu, tāpēc zinātnieki, pedagogi uzsvēra, ka<br />
svarīgi ir attīstīt kreiso smadzeņu puslodi, kas atbild par secīgu, loģisku, analītisku<br />
domāšanu. Taču 198<strong>1.</strong> gadā amerikāņu profesors, neiropsihologs un neirobiologs,<br />
Nobela prēmijas laureāts medicīnā Rodžers Sperijs kopā ar kolēģiem Deividu<br />
Hunteru un Torstenu Nilu Viselu atklāja divu modu domāšanu: kreisā smadzeņu<br />
puslode un labā smadzeņu puslode. (Pink, 2006, 14) Kreisā smadzeņu puslode<br />
atbild par vārdu un teksta izpratni, bet labā smadzeņu puslode – par attēla un<br />
konteksta izpratni. Tāpēc viens no 2<strong>1.</strong> gadsimta izaicinājumiem ir atziņa par<br />
cilvēka intelekta daudzdimensiālo dabu (gardner, 1994; Armstrong, 1998) un<br />
izglītībā aktualizējas jautājums, kā attīstīt cilvēka daudzdimensionālo intelektu,<br />
kā nodrošināt multimodālu mācību vidi. Tā kā modi var būt lingvistiski, vizuāli,<br />
audiāli, kinestētiski, šis jautājums cieši saistīts arī ar izpratnes maiņu par valodu<br />
un valodas pratību. Lietojot valodu, cilvēks socializējas, iekļaujas sabiedrībā<br />
un kultūrā. Bērns raksturo sevi un pasauli ne vien vārdos un teikumos, bet arī<br />
zīmējumos, dejā, spēlē, rotaļā, dziesmā. Arī jaunieši, patērējot klonētās sociālās<br />
realitātes interneta portālos youtubecom.com, facebook.com, draugiem.lv, myspace.<br />
com u. c., reprezentē sevi, izmantojot dažādus modus: vārdus, digitālo fotogrāfiju,<br />
audioierakstu, video, animāciju, hipertekstu u. tml. Modernismā nozīme un vērtība<br />
bija ražošanai un produktam, bet 2<strong>1.</strong> gadsimtā, mūsdienu postmodernajā laikmetā,<br />
nozīme ir reprezentācijai. Bērni un jaunieši reprezentē savu identitāti ar multimodālu<br />
komunikācijas sistēmu, kas atklāj viņu valodas izpratni un prasmes. Tas nozīmē, ka<br />
jaunās valodas prasmes ietver ne vien drukātā vārda, bet arī digitālu simbolu, zīmju,<br />
ikonu, zīmējumu, fotogrāfiju un skaņas lasīšanu, lietošanu un radīšanu. Arī darba<br />
tirgus pieprasa cilvēkus, kas spēj lasīt ne vien lingvistisku, bet arī audiālu, vizuālu,<br />
kinestētisku valodu. Taču pagātnes pieredze nosaka, kā skolā tiek apgūta valoda, un<br />
izglītības sistēma joprojām balstās uz drukātās valodas apguvi un lietošanu.<br />
„Masu mediji savas izplatības un ietekmes dēļ kļūst par ievērojamu sabiedrības<br />
izglītības un audzināšanas faktoru.” (Rubene, 2008, 1<strong>1.</strong> lpp.) Taču sabiedrībā<br />
vērojama aizsargreakcija – vēlme pasargāt bērnus no mediju, tehnoloģiju ietekmes<br />
(domājams, sabiedrību ietekmējuši sociologu pētījumi par mediju negatīvo efektu).<br />
Taču digitālās tehnoloģijas, jaunie mediji šodien piedāvā milzums iespēju un sociālu<br />
ieguvumu ekonomikā, politikā, mākslā, kultūrā un izglītībā. Multimediji, apzināti<br />
un mērķtiecīgi izmantoti izglītībā, sekmē daudzveidīgu un dziļi semiotisku pieeju<br />
valodai. Mediji, lietojot dažādus modus – tekstu, attēlu, skaņu –, reprezentē un<br />
pārdod stāstus, ko cilvēki ikdienā bieži vien akli patērē. Tāpēc izglītības sistēmas<br />
uzdevums ir veidot skolēnos kritiski vērtējošu attieksmi pret mediju produktiem –<br />
aktualizēt mediju pedagoģijas jautājumus mācību saturā. Pedagogam jāapzinās, ka<br />
mediji var būt izglītojoši resursi, būtiski ir radīt mācību situācijas, kur skolēns savas<br />
zināšanas, prasmes un attieksmes var reprezentēt ar tehnoloģijām un medijiem,
Change language