Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Skalberga. Kinofilma literārās kompetences veidošanā 165<br />
kritizēt. Abrahams uzskata: ja valoda un literatūra ir tie mācību priekšmeti, kas<br />
māca runāt, rakstīt un interpretēt, tad tā ir vieta, kur visi – arī tie, kam mājās nav<br />
sarunas partnera, – drīkst runāt, rakstīt par to, kas viņus ir ietekmējis. Pusaudžiem<br />
ir tiesības nepalikt pamestiem vienatnē ar pasaules attēliem, uzkurinātām emocijām<br />
un suģestētām vajadzībām, ko mediji tiem piedāvā. (Abraham, 2002) Lai<br />
mācītos no kultūras, ar kultūru un kultūrai, ir nepieciešamas analītiskas prasmes,<br />
proti, spējas un prasmes „sadalīt pa daļām” un arī integritāte, lai informāciju var<br />
iekļaut visās nozīmēs, turklāt atklāti un diskursīvi izmantojot saskares punktus un<br />
savstarpējo saistību.<br />
Cilvēka attīstībai un mediju vēsturei ir vienota vēsture. U. Abrahams norāda: ja<br />
kāds vēl šodien domā, ka medijus var atdalīt no cilvēka dabas, tad tas ir akls pret<br />
šo kultūrvēsturisko pašsaprotamību, jo katrs medijs ir ietekmējis cilvēka uztveri un<br />
līdz ar to domāšanu un jušanu. Autors apgalvo, ka kopš rakstības pirmsākumiem<br />
cilvēks domā citādāk, kopš ir filmas – sapņo citādāk, kopš pastāv dators – citādāk<br />
izturas pret līdzcilvēkiem. (Abraham, 2002) Jaunieši arvien biežāk skatās kinofilmas,<br />
taču noteikt filmas vērtību un veidot refleksijas par filmas kā medija iespējām<br />
un robežām viņiem sagādā grūtības. Skolēniem ir nepieciešams attīstīt prasmes<br />
izvērtēt filmas, lai akli nenoticētu tajās izteiktajiem viedokļiem, respektīvi, viņiem<br />
ir vajadzīga prasme strādāt ar filmu kā mediju. Mācību procesā, strādājot ar literāru<br />
tekstu un kinofilmu, ir iespējams pilnveidot abu mediju uztveres spējas. Kaut<br />
arī filma funkcionē citādi nekā grāmata, no tās var mācīties literatūras savdabību.<br />
Arī intertekstualitāte filmā ir daudz vieglāk uztverama nekā literārā darbā. Rīgas<br />
pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja I. Dalbiņa<br />
filmas lieto literatūras mācību stundās, atzīstot, ka „filmas izmantošana saistīta<br />
ar to, ka šobrīd skolā esošā paaudze savā ikdienā ļoti daudz saskaras ar vizuālo<br />
informāciju un filma kļūst par vēl vienu informācijas nesēju. Veidojas paaudze ar<br />
citu pamatuztveres tipu”. Skolotāja arī norāda, ka „bez mums skolēni nekad nenoskatīsies<br />
filmas, kuras viņiem ir nepieciešams redzēt”. (Dalbiņa, 2011) Šī atziņa<br />
gan liecina par vajadzību pēc diskusijām, kurās tiktu pieņemts lēmums par filmu<br />
kanonu, piemēram, vidusskolēniem.<br />
Literārā darba un kinofilmas ekvivalence<br />
Literatūras pamatveidu (proza, drāma, dzeja) struktūrelementus ir iespējams<br />
sasaistīt ar ekvivalentiem kinofilmas elementiem. Tas gan neliecina, ka šie elementi<br />
kinofilmā nozīmē identiski to pašu, ko literārā darbā, taču tie ir līdzvērtīgi, tādējādi<br />
literārās kompetences veidošanā un filmu izmantojumā literārās izglītības procesā<br />
iegūst atvērtu sistēmu, kuru iespējams salīdzināt.<br />
No dzejas struktūrelementiem ir iespējams salīdzināt emocionālā, stilistiskā<br />
un citu veidu tēla ekspresijas un tēla nozīmes veidošanās, kā arī lasītāja poētiskās<br />
domāšanas rezultātu, kas iegūts, iejūtoties dzejas tekstā un piedzīvojot to. Skatītājs<br />
filmu bieži uztver neapzināti, tikai audiovizuāli, šī uztvere ir cieši saistīta ar<br />
emocijām, taču apzināta filmu struktūru caurskatīšana var būt tikai kā intelektuāls<br />
izziņas un saprašanas process. Filma nav realitāte, bet kreatīvs konstrukts, kas uz<br />
skatītāju atstāj spēcīgu realitātes iespaidu.<br />
Lai apzinātos filmas iedarbības mehānismus, ieteicams dzejas jēdzienus pārnest<br />
uz filmas tekstu. Vispirms nākas konstatēt, ka filma kā mākslas forma ir pārāk
Change language