Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
24 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
ir bērniem atklājuši pieaugušo pasaules noslēpumus, kas iepriekš bija kodēti jeb<br />
paslēpti drukātā tekstā. Televīzija padara informāciju nekontrolējamu un pieejamu<br />
ikvienam, līdz ar to tiek zaudēta arī kauna jeb neērtības izjūta, kas līdz šim ir bijis<br />
viens no bērnības pastāvēšanas priekšnoteikumiem. Drukātie mediji veicināja<br />
„bērnības atklāšanu”, bet elektroniskie mediji tieši pretēji – „bērnības zaudēšanu”.<br />
Dzīvošana vienā informācijas telpā, pēc N. Postmena domām, ne tikai veicina „bērnības<br />
izzušanu”, bet arī apdraud audzināšanas un izglītības procesus, kas tradicionāli<br />
balstījās uz bērnu un pieaugušo informācijas telpu nošķirtību un pieaugušo priviliģēto<br />
stāvokli piekļūt informācijai un to kontrolēt. (Postman, 1982, 1995, 1999)<br />
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, kādos ģimenes dzīvoja līdz pat 20. gadsimta<br />
vidum, visticamāk, ne tikai pieaugušie pārzināja bērnu pasauli, bet arī bērni<br />
par pieaugušo pasauli zināja gana daudz. Un lieliem noslēpumiem bērnu un pieaugušo<br />
starpā nebija vietas. Drīzāk varam piekrist apgalvojumam, ka informācijas<br />
sabiedrībā kopumā cilvēki uzzina vairāk, nekā dzīvojot industriālajā sabiedrībā. Kā<br />
atzīmē Džošua Meierovics (Joshua Meyrowitz), būtiskā atšķirība starp televīziju un<br />
senākajiem medijiem ir tā, ka televīzija padara visiem redzamas notikumu aizkulises,<br />
tā atklāj faktus, kas bieži ir pretrunā ar dominējošajiem sociālajiem mītiem un<br />
idejām. Līdz ar to robežas tiek nojauktas ne tikai starp bērniem un pieaugušajiem,<br />
bet arī starp sievietēm un vīriešiem, vēlētājiem un politiķiem (Meyrowitz, 1985),<br />
ārstiem un pacientiem, skolotājiem un skolēniem utt., respektīvi, sabiedrība kopumā<br />
mainās, jo informācijas sabiedrībā būtiski pieaug gan saņemtās, gan nosūtītās informācijas<br />
apjomi.<br />
Par nosacītu „bērnības zaudēšanu” tiek runāts arī bērnības komercializācijas<br />
aspektā. Līdz ar mediju ienākšanu bērnu ikdienā bērnus mārketinga speciālisti uzlūko<br />
kā īpašu auditoriju, kā pašreizējos vai topošos patērētājus jeb klientus. Pirmie<br />
mēģinājumi reklamēt produktus bērniem datējami ar 20. gadsimta 30. gadiem, un<br />
tas notika Amerikas Savienotajās Valstīs bērniem domātas radiopārraides laikā.<br />
(Pecora, 1998) Mārketinga speciālistus piesaista ne tikai bērnu kabatas nauda, bet<br />
arī fakts, ka mūsdienās bērni daudzējādā ziņā nosaka ģimenes budžeta plānošanu<br />
un tērēšanu. (Hagen, 2010; Vecgrāve, 2006) Laura Vecgrāve norāda, ka cilvēcības<br />
un bērnības nevainīguma atņemšana bērniem ir uz viņiem orientētā mārketinga<br />
sekas, jo savas emocionalitātes, mazās pieredzes un neizglītotības dēļ bērni ir<br />
viegli manipulējami. (Vecgrāve, 2006) Jēdzieni „drošība” un „nevainība”, kas<br />
līdz šim bija raksturojuši bērnību, tādējādi tiek izsvītroti no bērnības definīcijas.<br />
(Buckingham, 2000)<br />
otrā pamatnostāja saistībā ar bērnību informācijas sabiedrībā kontrastē ar<br />
pirmo, iepriekš aprakstīto nostāju, jo bērns tiek uztverts kā aktīvs, zinošs un atjautīgs<br />
mediju lietotājs. (Strasburger, Wilson, Jordan, 2009) Bērniem tiek piedēvēta<br />
augsta mediju kompetence, pat iedzimts viedums, sociāla atvērtība un demokrātiskums,<br />
kas lielākoties nepiemīt līdzās esošajiem pieaugušajiem. (Buckingham,<br />
2000)<br />
Bērnības definējumi vienmēr ir bijuši pieaugušo izdomāti, arī bērnu tiesības un<br />
bērnu grāmatas līdz šim bijušas pieaugušo producētas. Līdz šim bērni reti iesaistīti<br />
tādu jautājumu lemšanā, kuri skar pašu intereses. Jaunās mediju tehnoloģijas šajā<br />
kontekstā tiek skatītas kā iespēja bērnu kreativitātes izpausmēm un pašrealizācijai
Change language