Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Skalberga. Kinofilma literārās kompetences veidošanā 171<br />
2) kinofilmu var izmantot literārā darba interpretācijā vai arī par teksta izpratnes<br />
veidošanas un pārbaudes instrumentu;<br />
3) kinofilma ir patstāvīga mākslas forma, kam piemīt sava specifika (valoda,<br />
estētika, stāstījums), ko var salīdzināt ar literāra darba specifiku.<br />
Kinofilma būtiski var papildināt mācību saturu, proti, prozas un dramaturģijas,<br />
dzejas tekstu analīzes kategorijas un terminus var papildināt ar vizuālo zīmju<br />
struktūrām. Tas nav pretrunā ar literatūras mācību priekšmeta būtību, jo, iemācoties<br />
lasīt vizuālos tekstus, saņemot atbilstošas zināšanas, paņēmienus un darba<br />
tehnikas kā kinofilmas skatītājs, skolēns spēs veiksmīgāk interpretēt tekstus, tikai<br />
ar nosacījumu, ja filmas analīzes procesā tiks formulētas atziņas un pārdomas par<br />
tās estētiskajām struktūrām. Estētisko struktūru izpratne kinofilmā savukārt palīdz<br />
saprast tās arī literārā darbā. Filmu analīzes procesā skolēnam ir jāpievērš uzmanība<br />
arī neverbālajai komunikācijai, tas ļauj labāk apzināties piedzīvoto sajūtu suģestiju,<br />
emocionālo iedarbīgumu un mākslas tēla daudznozīmību. (Bienk, 2008) Kinofilma,<br />
līdzīgi kā literatūra, ir mūsu sabiedrības kultūras izpausmes forma. Vēl vairāk –<br />
tā ir 2<strong>1.</strong> gadsimtā dominējošs medijs, kas ietekmē un izmaina jauniešu pasaules<br />
uztveri un vērtības. Skolas un literatūras skolotāja uzdevums ir attīstīt un veicināt<br />
kinofilmas analīzes un vērtēšanas spējas atbilstoši jauniešu vecumam.<br />
LITERATūRA<br />
<strong>1.</strong> Abraham U. (2002) Kino im Klassenzimmer. Klassische Filme für Kinder un Jugendliche<br />
im Deutschunterrisht. In: Praxis Deutsch, Heft-Nr. 175.<br />
2. Bellour R. (2002) The Analysis of Film. Indiana University Press.<br />
3. Benjamins V. (2005) Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
4. Bienk A. (2008) Filmsprache. Eine Einführung in die interaktive Filmanalyse (mit<br />
DVD). Marburg: Schüren.<br />
5. Blothner D. (1999) Erlebniswelt Kino. Über die unbewusste Wirkung des Films. Bergisch<br />
gladbach: Bastei-Verlag Lübbe.<br />
6. Dalbiņa I. Intervija (28.02.201<strong>1.</strong>, nepublicēta).<br />
7. Felsmann K-D. (2007) Geschmacks-, Werte- und Filmbildung. Was das mit dem Funktionieren<br />
eines demokratischen Gemeinwesens zu tun hat? tv diskurs 39 Nr. 1/11 Jg.,<br />
S. 56–57.<br />
8. Hickethier K. (2003) Einführung in die Medienwissenschaft. Stuttgart/Weimar:<br />
Metzlar.<br />
9. Kepser M.; Nickel-Bacon I. (2004) Medienkritik im Deutschunterricht. Baltmannsweiler:<br />
Schneider Verlag.<br />
10. Lange g. (2003) Film und Fernsehspiel im Unterricht. In: Taschenbuch des Deutschunterricht,<br />
Band 2. Hohengehren: Schneider Verlag.<br />
1<strong>1.</strong> Līce S. (1977) Latviešu literatūras klasika kinomākslā. Rīga: Zinātne.<br />
12. Manovičs Ļ. (2006) Jauno mediju valoda. Rīga: Jauno mediju kultūras centrs RIXC.<br />
13. Monaco J. (2000) How to Read a Film. 3rd ed. New York: oxford UP.<br />
14. Munaretto S. (2009) Wie analysiere ich einen Film? Hollfeld: C. Bange Verlag.