07.12.2012 Views

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2012, 78<strong>1.</strong> sēj.<br />

PEDAgoģIJA UN SKoLoTāJU IZgLĪTĪBA 52.–60. lpp.<br />

Masu mediju patērnieciskie naratīvi mācību saturā<br />

Mass Media Narratives of Consumerism in the Study<br />

content<br />

Spodra Austruma<br />

Rēzeknes Augstskola<br />

Personības socializācijas pētījumu institūts<br />

Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050<br />

E-pasts: spodra.austruma@visc.gov.lv<br />

Mēs visi esam plašsaziņas tīklu lietotāji un spējam lasīt, saprast tekstu un vizuālā tēla simboliku,<br />

vērtēt, nediskriminējot kritizēt mediju vizuālos un audiālos materiālus un, visbeidzot,<br />

adaptēt un izmantot plašsaziņas līdzekļu izteiksmes veidus, lai nodrošinātu saziņu ar sociālo<br />

tīklu lietotājiem, apzinoties, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir nozīmīga izglītības<br />

politikas daļa.<br />

Attīstoties tautsaimniecībai un skolu programmās ienākot tādiem mācību priekšmetiem kā<br />

ekonomika, sociālās zinības, politika un tiesības un veselības mācība, mediju kultūras konstrukcijas<br />

modeļi „ielauzušies” izglītības saturā un sākuši prevalēt pār izglītības pro grammu<br />

modeļiem, jo ir elastīgi, ātri pieejami un viegli saprotami. Šī jaunā, uz ekonomiskām nostādnēm<br />

balstītā dispozīcija ir ietekmīga un mērķtiecīgi virzīta, jo ļauj atsevišķām kultūras<br />

nozarēm un atsevišķiem vispārizglītojošo skolu mācību priekšmetiem veidot šķietamību, ka<br />

tās ir pārākas par pārējām. Lai arī izglītības saturs tiek saskaņots un sabalansēts ar izglītojamā<br />

kompetenču attīstības iespējām, tomēr mediji ar īstermiņa vizuāliem efektiem un īstermiņa<br />

pārejošiem tekstiem sociālo adresātu – skolēnu – dzīves stila izvēli ietekmējuši straujāk nekā<br />

humanitāro mācību priekšmetu saturs, kurš definē vērtībizglītību kā caurviju tēmu.<br />

Metakomunikācija ar tādu auditoriju kā jaunieši norit īpaši strauji, tiem ātri saprotamā semiotika<br />

palīdz veidot savus kodus un konvencijas, vērtību ideoloģiju un līdz ar to nozīmes<br />

un vēstījumu. (Kellner, 1995) Metakomunikācijas būtība – ārējā forma neatbilst būtībai, bet<br />

noder cilvēkam kā tēls.<br />

galvenā pētījuma problēma: ārējie sociālkultūras faktori, tādi kā mediji, ietekmējuši skolēna<br />

vērtību izvēli, padarot skolēnu par patērniecības domāšanas objektu, bet mācību priekšmetu<br />

standartu prasības, saturs un normatīvi nespēj nodrošināt vērtībizglītības saistību ar patērētājsabiedrības<br />

vērtību normatīviem. Starp pašu skolēnu pieņemtajiem vērtību modeļiem<br />

un izglītības vīziju ir noticis pārrāvums. Noskaidrotās pretrunas arī nosaka pētījuma problemātiku.<br />

Laikmetam raksturīga iezīme ir jauniešu orientācija uz pārejošo. Postmodernā masu domāšana<br />

pievēršas „mini vērtībām”, kas tāpat kā patēriņprocess kļuvušas par mazu sociālo grupu<br />

un partiju kultūridentitāšu paušanas līdzekli. Patērētājsabiedrība piedāvā savas vērtības un<br />

savus brīvā laika pavadīšanas veidus ar plašsaziņas tīklu palīdzību.<br />

Atslēgvārdi: masu mediji, izglītības politika, izglītības saturs, patērētājsabiedrība.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!