You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2012, 78<strong>1.</strong> sēj.<br />
PEDAgoģIJA UN SKoLoTāJU IZgLĪTĪBA 137.–148. lpp.<br />
Animācijas izmantošanas iespējas izglītībā: pieredze un<br />
perspektīvas<br />
Use of Animation in Education: Experience and<br />
Prospects<br />
Lolita Šteinberga<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte<br />
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083<br />
E-pasts: lolita.steinberga@yahoo.com<br />
Autore, balstoties uz pedagoģisko praksi un zinātniskiem pētījumiem, par veiksmīgu pedagoģisko<br />
pieredzi uzskata animācijas izmantošanu izglītībā. Animācija piedāvā vienu no<br />
praktiskiem piemēriem, kā realizēt mediju pedagoģiju mācību vidē, nodrošinot multimodālu<br />
mācīšanos, un atklāj veidu, kā lietderīgi izmantot informācijas komunikācijas tehnoloģijas<br />
un medijus mācību darbā, vienlaikus rosinot bērnu radošo darbību un mācību motivāciju.<br />
Prakse rāda animācijas lietošanas produktivitāti un daudzveidīgās iespējas, taču zinātniski<br />
šī joma nav plaši pētīta. Tāpēc raksta mērķis ir atklāt veidus, kā animācija tiek un var tikt<br />
izmantota izglītībā. Animācijas starpdisciplinārā daba ļauj to veiksmīgi lietot izglītībā: izmantot<br />
animatoru veidotas filmas, turklāt bērni paši var veidot animācijas filmas par mācību<br />
vielu. Taču, pedagogiem apgūstot animācijas filmu veidošanas pamatprasmes, animācijas<br />
iespējas izglītībā var izmantot daudz plašāk.<br />
Atslēgvārdi: animācija, animācija izglītībā, animācijas izmantošanas pieredze, animācijas<br />
izmantošanas perspektīvas, mediju pedagoģija.<br />
Pēdējā simtgadē pasaule ir krasi mainījusies – tehnoloģiju progress un zinātnes<br />
attīstība ir sekmējuši pāreju no industriālā laikmeta uz informācijas laikmetu,<br />
mainījusies ir arī mācīšanas un mācīšanās kultūra: pirms gadsimta mācīšanās bija<br />
balstīta uz rakstīto vārdu – grāmatu, pirms pusgadsimta mācību stundu papildināja<br />
elektroniskie skaņu ieraksti (skaņu plates, magnetofons, radio), bet tagad, 2<strong>1.</strong> gadsimta<br />
sākumā, strauji pieaug vizuālo mediju (televīzijas, filmu, video ierakstu,<br />
animācijas filmu, fotogrāfiju videospēļu utt.) un tehnoloģiju (datortehnoloģiju,<br />
videokameras, fotoaparāta, mobilā telefona, interaktīvās tāfeles utt.) nozīme mācību<br />
procesā. Sabiedrībai ir nonākusi pie atziņas, ka bērni šodien ir citādi, nekā tie bija<br />
pirms desmit divdesmit gadiem: viņi reaģē, domā citādi, mācās citādi. Mūsdienu<br />
bērni dzīvo mediju konstruētā, digitālā vidē, kur ir piekļuve informācijai, saziņai,<br />
izklaidei, viņi nav dzīvojuši bez datortehnoloģijām, mobilā telefona, MP3 pleijera.<br />
Viņi bezbailīgi darbojas tehnoloģiju vidē pretstatā vairumam pieaugušo. Tā ir<br />
paaudze, kam digitālā valoda ir dzimtā valoda – tie ir t. s. digitālie pilsoņi (digital<br />
natives). (Jukes, Dosaj, 2006) Šie digitālie bērni mācās, izmantojot attēlus, skaņas
Change language