You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
74 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
2002; Albion, Ertmer, 2002, 34.–38. lpp.), uzrāda, ka skolas arvien bagātīgāk ir<br />
aprīkotas ar tehnoloģijām, ir jauni un jauni digitalizēti mācību līdzekļi un materiāli<br />
un skolotāju prasmes darbā ar datoru uzlabojas – bailes un nedrošība izzūd; lai<br />
gan skolotāji pārsvarā ar izpratni un optimiski raugās un jauno mediju ienākšanu<br />
skolā, tomēr daudzās praktiskās problēmas (piemēram, tehniskas problēmas stundas<br />
laikā, kārtības uzturēšana klasē, skolēnu dažādie prasmju līmeņi un jauno mediju<br />
lietošanas ieradumi u. tml.) rada drīzāk atturīgu attieksmi un liedz multimediju<br />
piedāvājumu skolā izmantot mērķtiecīgi, efektīgi un pilnvērtīgi.<br />
Pētījuma modelis<br />
Lai izvērtētu <strong>Latvijas</strong> skolotāju attieksmi pret jauno mediju ieviešanu skolā,<br />
2010. gada rudenī tika realizēts kvalitatīvs pētījums. Tajā veiktas 10 daļēji strukturētas<br />
intervijas ar Rīgas, Liepājas, Krāslavas rajona skolu skolotājām. Lai noskaidrotu<br />
mediju un multimediālu mācību līdzekļu pieejamību un gūtu atziņas par<br />
skolotāju sagatavošanu šajā aspektā, papildus intervēta Daugavpils <strong>Universitāte</strong>s<br />
pedagoģijas profesore, LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis un veikta<br />
fokusgrupas intervija ar trīs izdevniecības „Zvaigzne ABC” darbiniekiem. Pētījuma<br />
uzdevumi strukturēti trīs problēmjautājumu noskaidrošanai – pirmkārt, kā inervētie<br />
vērtē pašreizējo stāvokli – skolu nodrošinājumu ar multimediāliem mācību<br />
līdzekļiem un tehnoloģijām, kāds ir to lietojuma biežums, ieguvumi un raksturīgākās<br />
problēmas; otrkārt, kāda pamatos ir skolotāju attieksme pret mācību procesa<br />
digitalizāciju vispār, kā arī atsevišķu tehnoloģiju lietojumu (e-grāmata, interaktīvā<br />
tāfele, internets, mobilais telefons) un atsevišķām teorētiski konceptualizējamām<br />
jauno mediju lietojuma raksturīpatnībām (vizuālā uztvere un domāšana pret verbālo,<br />
digitālais teksts, tā modularitāte, variablitāte, transkodējamība, automātiskums,<br />
hipertekstualitāte, interaktivitāte, radošums, kopdarbs, vienādranga (zināšanu un<br />
prasmju) apmaiņa); treškārt, vai un kāda ir skolotāju nākotnes vīzija, raugoties uz<br />
tehnoloģiju attīstību, kultūras pārmaiņām un izmaiņām viņu darba specifikā.<br />
Pētījuma rezultāti<br />
Skolotāju interviju analīze<br />
Vērtējot elektronisko digitālo komunikācijas līdzekļu izmantošanu mācību procesā,<br />
visi intervētie atzina digitalizācijas svarīgumu un nozīmi, uzskatot datorizētās<br />
komunikācijas apguvi skolā par būtisku uzdevumu, it īpaši nākotnes perspektīvā.<br />
Tomēr ne visi skolotāji par tēmām, kas saistītas ar jauno mediju izmantojumu<br />
mācību procesā, bija gatavi runāt vienlīdz konkrēti (tas norāda uz viņu atšķirīgajām<br />
zināšanām un prasmēm un atšķirīgo pieredzi darbā ar datoru un citiem jaunajiem<br />
medijiem).<br />
Vairāki skolotāji izteica vispārīgas frāzes par jaunajiem medijiem, sakot, ka atbalsta<br />
to izmantošanu mācību procesā, tomēr līdzās tam pauda domas, kas liecināja<br />
par aizspriedumiem – sākot ar bažām par kultūras vērtību saglabāšanu un beidzot<br />
ar rūpēm par skolēnu fizisko veselību. Dažāda veida kritika, izsacīta gan dusmīgu<br />
iebildumu, gan pašironisku komentāru formā, liecināja par diskursīviem ieradumiem<br />
– noteiktu pieņemtu un pierastu formu, runājot par šiem jautājumiem. Šādus
Change language