Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
108 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
efekts un veidoties distance starp docētāju un studentu, bet tā neveicina mācīšanos.<br />
Jāuzmanās, lai mediālā forma nevis attālinātu no satura, bet gan to padarītu saprotamāku.<br />
Docētājam pastāvīgi sev jāuzdod jautājumi: Kāpēc es izmantoju medijus?<br />
Vai izvēlētie mediji atbalsta manu pedagoģisko sniegumu vai es atbalstu medijus?<br />
(Wörner, 2008) Arī atbildes uz šiem jautājumiem veido daļu no mediju kompetences<br />
(tās kritisko komponenti).<br />
„Tehnoloģiskās zināšanas nav neko vērtas bez zināšanām par to, kā darbojas<br />
cilvēka prāts. Un tikai šī kombinācija, kurā ietilpst cilvēka attīstības iemaņas un<br />
spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas, dos [..] iespēju gūt panākumus.” (Naita,<br />
2008, 17. lpp.) Metodiskajā literatūrā augstskolas docētājiem tiek uzsvērta spēja<br />
tehnoloģiskās zināšanas kombinēt ar izpratni par pedagoģijas un psiholoģijas atziņām,<br />
piemēram, par cilvēka uztveri, atmiņu, motivāciju un prezentācijas kultūru.<br />
Līdz ar mediju izmantošanas praksi vai nepieciešamības rašanos tos izmantot<br />
studiju procesā docētājiem veidojas gan ārēju, gan iekšēju faktoru noteiktas profesionālās<br />
pilnveides vajadzības.<br />
Docētāju mediju kompetences pilnveide tālākizglītībā<br />
Augstskolām pastāvīgi jāveic kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, lai pārliecinātos,<br />
ka akadēmiskajam personālam ir attiecīgā zinātniskā un pedagoģiskā<br />
kvalifikācija un tas ir kompetents. Augstskolai jāpiedāvā iespējas docētājiem pilnveidot<br />
savas pedagoģiskās prasmes tālākizglītībā un jāmudina pastāvīgi vērtēt tās.<br />
(ENQA, 2009)<br />
Analizējot Vācijas augstskolās īstenoto docētāju tālākizglītības piedāvājumu,<br />
redzams, ka ir plašs profesionālās pilnveides iespēju klāsts arī mediju pedagoģijas<br />
jomā. Ieskatam – vairāki piemēri.<br />
Hamburgas <strong>Universitāte</strong>s Augstskolas un tālākizglītības centrā (Zentrum für<br />
Hochschule und Weiterbildung der Universität Hamburg) formālā izglītībā iegūstams<br />
maģistra grāds augstskolas pedagoģijā (Master of Higher Education).<br />
Programmas autori norāda, ka tā ir sava veida tālākizglītības programma, kas<br />
vienlaikus iekļaujas Eiropas vienotās izglītības telpas struktūrā (studiju ilgums<br />
4 semestri). Programmā mērķauditorija ir galvenokārt augstskolu docētāji, kā arī<br />
tālākizglītības institūciju mācībspēki (pieaugušo izglītības pedagogi), kuriem nav<br />
pedagoģiskās izglītības. Viens no studiju moduļiem šajā programmā ir „Mediju<br />
kompetence” (Medienkompetenz). Moduļa saturu veido integrētu zināšanu par<br />
medijiem un pedagoģiju apgūšana, lai veicinātu docētāju prasmi izmantot dažādas<br />
tehnoloģijas komunikācijā un studijās (lai tie pārzinātu dažādu tehnoloģiju iespējas<br />
studiju procesa organizēšanā; prastu nodarbībās didaktiski pamatoti izmantot<br />
medijus; mācētu sagatavot studiju materiālus un ievietot tos internetā un intranetā;<br />
izprastu hipertekstu struktūras un analoģisku lineāri veidotu materiālu atšķirību<br />
utt.). Kā mācīšanās organizācijas formas galvenokārt tiek lietoti darbsemināri, jo<br />
studijas orientētas uz tādu kompetenču iegūšanu, kas nepieciešamas augstskolas<br />
pedagoģiskajā praksē. (Universität Hamburg, 2006)<br />
Atsevišķas augstskolas un augstskolu docētāju tālākizglītības centri (ko bieži<br />
vien veido vairāku augstskolu apvienība) piedāvā sistemātiskas tālākizglītības
Change language