1. - Latvijas Universitāte

152 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
jau pirmsskolas vecuma neredzīgu bērnu apmācības procesā. (Aldrich, Sheppard,
2000)
Haptiskās uztveres treniņš, iemaņu nostiprināšana, metodiska bērnu apmācība,
haptiskās uztveres integrēšana visos apmācības līmeņos (sīkās motorikas attīstība
pirmsskolas vecuma bērniem) un grafiskās kompetences pamatelementu apguve
(sākot ar vienkāršākajiem – līniju, punktu, laukumu) ir tie priekšnosacījumi, kas
jāņem vērā, strādājot ar bērniem, kuriem ir smagi redzes traucējumi. Bērnam jāspēj
„redzēt” gan detaļas, gan kopainu, līdzīgi kā redzīgie cilvēki redz vizuālos attēlus.
Haptiskās uztveres spēja nav dota kopš dzimšanas, bet tā ir jāstimulē, jāizkopj,
jāpilnveido. Neredzīgam bērnam ir īpaši svarīgi jau pēc iespējas agrākā vecumā
nonākt saskarē ar taktilās grafikas informāciju, kas izstrādāta atbilstoši viņa vecumam
un uztveres spējai, jo, kā uzsver pazīstamā zviedru taktilās grafikas izstrādes
teorētiķe Ivonna Eriksone (Y. Eriksson), „Spēja ar taustes palīdzību atšķirt reljefas
līnijas un punktus taktilā attēla virsmā nav tas pats, kas uztvert un interpretēt šīs
līnijas un punktus kā saistītus konkrēta attēla elementus”.
Taktilo attēlu uztveres kvalitāte balstās uz šādiem pamatelementiem: praktiskajām
iemaņām jeb grafisko kompetenci, ko apgūst bērni ar smagiem redzes traucējumiem
(Pring, 2008; Hinton, 1996; Hirn, 2009), un kognitīvās funkcijas kvalitāti,
jo domāšana pilda kompensatoro funkciju redzes zuduma gadījumā. (Литвак, 2006;
Eriksson, 2004; Hinton, 1996; Hirn, 2009)
Drukāta vai digitāla medija vizuālie elementi var tikt pētīti un analizēti, izvēloties
īpašus jautājumus. Klasiskā attēlu retorikas analīze izvirza šādus jautājumus
(Kress, van Leeuwen, 1996): kāds ir detaļu izkārtojums attēlā (arrangement); uz
ko ir likts uzsvars (emphasis); vai ir skaidrība (clarity) par attēloto objektu vai
parādību; cik konkrēts (conciseness) ir attēls; kāda ir attēla modalitāte (tone) un
etnoss (ethoss).
Savukārt, aprakstot taktilo attēlu kā semiotisku sistēmu, jāņem vērā, ka tas iever
citādus semiotiskos kodus nekā vizuālais attēls. (Wiest, 2001)
Attēls. Attēla informatīvās kodēšanas variācijas: pa kriesi – klasiska (statiska) vizuālā
attēla galveno rakturlielumu principiālā shēma, pa labi – vizuālā attēla taktilā
analoga galveno rakturlielumu principiālā shēma (T. Landra, 2011)