07.12.2012 Views

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

A. Krūmiņa. Bērnība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju laikmetā 27<br />

M. Prenskijs, raksturojot bērnību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju<br />

laikmetā, cenšas izprast reālo situāciju. „Digitālo pilsoņu” un „digitālo imigrantu”<br />

iedalījums kādu no pusēm nediskriminē vai, gluži pretēji, tām neglaimo. Tas<br />

drīzāk ir neitrāls faktu konstatējums, kas balstīts uz pedagoģijas, psiholoģijas un<br />

neirobioloģijas pētījumu atziņām, lai viens otru labāk izprastu un rastu risinājumus<br />

problēmām, kas radušās noteiktu apstākļu dēļ. M. Prenskijs uzskata, ka jāveic<br />

būtiskas reformas izglītības sistēmā – gan mācību saturā, gan metodikā. Tradicionālā<br />

izglītības sistēma kopumā, pēc M. Prenskija domām, neatbilst „digitālajiem<br />

pilsoņiem”, jo tā pamatā balstīta uz lasīšanu un iegaumēšanu. Ir jāpārskata mācību<br />

saturs, atmetot lieko un iekļaujot aktuālo, un jāatrod jaunas didaktiskās pieejas.<br />

(Prensky, 2001a, 2001b) Viens no M. Prenskija ieteikumiem ir ieviest datorspēles<br />

mācību procesā pat vissarežģītākā satura atklāšanai. (Prensky, 2006) M. Prenskijs<br />

sadarbību un „līdzdalības pedagoģiju” (partnering pedagogy) redz kā jaunu pedagoģisku<br />

risinājumu, kas atbilst „digitālajiem pilsoņiem”. (Prensky, 2010)<br />

Dž. Meierovics norāda, ka izmaiņas pašas par sevi nevar būt labas vai sliktas<br />

(Meyrowitz, 1985), tās visbiežāk jāpieņem kā fakts, ko nedrīkst ignorēt. Ir skaidrs,<br />

ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība radījusi būtiskas<br />

sociālas un kulturālas izmaiņas sabiedrībā kopumā, kas attiecīgi radīja atšķirīgus<br />

apstākļus bērnu attīstībai, socializācijai, izglītībai, nekā līdz šim pieredzēts. Tas<br />

vecākiem un pedagogiem ir jāpieņem kā fakts, ko nedrīkst ignorēt, jo ir skaidrs,<br />

ka tie nav nākotnes pareģojumi, bet gan šodienas realitāte.<br />

Līdz ar to jāpiekrīt Deivida Bekingema (David Buckingham) domai par to,<br />

ka vecākiem un pedagogiem nevis jācenšas bērni pasargāt no medijiem vai, gluži<br />

pretēji, jāpieņem, ka bērni paši ar visu tiks galā, bet gan jāstiprina viņu mediju<br />

kompetence un atbilstoši jāsagatavo dzīvei informācijas sabiedrībā. (Buckingham,<br />

2000, 2003) M. Prenskija piedāvātie pedagoģiskie risinājumi ir turpmāko pētījumu<br />

vērti.<br />

LITERATūRA<br />

<strong>1.</strong> Aries P. (1978) Geschichte der Kindheit. München: Hanser.<br />

2. Baacke D. (2007) Medienpädagogik. Tübingen: Max Niemeyer Verlag.<br />

3. Bell D. (1973) The Coming of Post-Industrial Society: A Venture in Social Forecasting.<br />

New York: Basic Books.<br />

4. Buckingham D. (2000) After the Death of Childhood: Growing Up in the Age of Electronic<br />

Media. Cambridge: Polity Press.<br />

5. Buckingham D. (2003) Media Education: Literacy, Learning and Contemporary Culture.<br />

Cambridge: Polity Press.<br />

6. Castells M. (2000) The Rise of the Network Society. The Information Age: Economy,<br />

Society and Culture. Vol. <strong>1.</strong> Second Edition. Malden: Blackwell.<br />

7. Drucker P. (1969) The Age of Discontinuity. Guidelines to our Changing Society. New<br />

York: Harper & Row.<br />

8. Ēriksens T. H. (2005) Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā.<br />

Rīga: Norden AB.<br />

9. Hagen I. (2010) growing up in a Commercial World. Reflections on Media, Marketing<br />

and Young Consumers. In: Children and Youth in the Digital Media Culture. From a<br />

Nordic Horizont. göteborg: Nordicom, p. 113–127.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!