You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
A. Samuseviča. Mediju lietojuma paradumi audzināšanas procesā 43<br />
stilā. Atbilstība šiem neoficiāli deklarētajiem kritērijiem bieži atvieglo vai liedz iekļaušanos<br />
vienaudžu grupā. Citiem vārdiem, pusaudži un jaunieši atrodas tādā savas<br />
dzīves posmā, kur visaugstāko motivāciju gūst vēlme konstruēt identitātes, veidot<br />
jaunus sociālos grupējumus un ieviest alternatīvas pašreizējām kultūras nozīmēm,<br />
kur medijiem ir galvenā nozīme. (Livingstone, 2000, 3.–4. lpp.)<br />
Mediju nozīmi bērnu, pusaudžu un jauniešu socializācijas procesā trijos būtiskos<br />
aspektos aktualizē B. Šorbs:<br />
• mediji kā socializācijas faktors – mediji, īpaši masu mediji, daudzējādā ziņā<br />
nosaka jauno cilvēku viedokļu, spriedumu, zināšanu un izturēšanās veidošanos;<br />
• mediji kā vidutājs socializācijas procesā – mediji ir kultūras, zināšanu, uzvedības<br />
normu saglabāšanas un pārnešanas līdzeklis;<br />
• mediji kā socializācijas procesa instrumenti – mediju socializācija norisinās,<br />
vērojot, atdarinot un vērtējot paraugus, līdzdarbojoties un mācoties no tiem.<br />
(Schorb, 2005, 38<strong>1.</strong>–389. lpp.)<br />
Sociālo priekšstatu teorija skaidro, kā cilvēki izprot apkārtējo realitāti un rada<br />
priekšstatus par to. Sociālie priekšstati ir informācijas priekšstatu par realitāti<br />
konstruēšana un tiek izstrādāti uz tā fona, kas ir pieejams. Ir divi veidi, kā radīt<br />
sociālos priekšstatus:<br />
• piesaiste jeb noenkurošana – jaunas zināšanas ietver pašreizējā tīklā. Tās ir<br />
metaforas, salīdzinājumi. Šos salīdzinājumus saista ar pazīstamām kategorijām;<br />
• priekšmetošana jeb objektivizācija – abstraktas lietas padara par taustāmām,<br />
atvieglo komunikāciju. Priekšmetošana notiek ar metaforu palīdzību. Masu<br />
saziņas līdzekļi aktīvi darbojas priekšstatu veidošanas procesā. Pateicoties<br />
priekšstatu radīšanai, mēs zinām un pieņemam par patiesību to, ko neesam<br />
pārbaudījuši, turklāt nododam šo informāciju tālāk. Tie ir kontroles un attieksmes<br />
veidotāji, līdz ar to arī rīcības noteicēji.<br />
Komunikācijas procesu izpēte apliecina, ka ar mediju starpniecību iegūtā pieredze<br />
sāk pārmākt personisko, nepastarpināto pieredzi. Mūsdienās televizora ekrāns<br />
jauno paaudzi informē par visu – priekšstatu par pasaules esamību rada izdomāti<br />
skaidrojumi un vēstījumi, nevis „patiesajā īstenībā” redzētais.<br />
P. Burdjē ir ieviesis terminu habitus, ar ko viņš apzīmē praktiskās izziņas<br />
procesa veidošanos un attīstību. Praktiskais izziņas process ir ikdienas darbību<br />
noteicošais modelis, paterns. Vienkāršākiem vārdiem, ar habitus tiek saprasts paradums.<br />
P. Burdjē habitus teorijas koncepcija norāda uz jebkura sociālā informatora<br />
nozīmību izziņas un uztveres procesu rāmju veidošanās procesā. Televizoram kā<br />
sociālam informatoram daudzu sociālo grupu bērnu attīstībā ir svarīga nozīme,<br />
tādējādi aktuāla kļūst diskusija par TV ļoti daudzpusīgo informācijas klāstu un<br />
dažādo ietekmi uz habitus veidošanos. (Burdjē, 2004) ģimenes vidē veidojies<br />
habitus ir skolas pieredzes struktūras (it īpaši pedagoģiskā procesa uztveršanas un<br />
asimilācijas) pamatā. Izglītošanas procesā pārveidotais habitus ir visu turpmāko<br />
pieredžu struktūras pamatā (izglītošanas procesa vietā dzīves gaitā stājas kultūras<br />
ietekme un darba pieredze). (Bourdieu, 1977)
Change language