1. - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

228 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a Papildus daudzveidīgajiem rakstiem autori apraksta, kā pareizi sametināt audumu, veidot stūrus un bārkstis. Visi iepriekš piemērotie darbu veidi un tehniskie risinājumi ir piemērojami vidusskolu un pamatskolu programmām. Īpaši labas atsauksmes par grāmatu ir pētniecei Aijai Jansonei, kas pētījusi izšūšanas apmācības gaitu Latvijā un kas šo grāmatu nodēvē par izšuvumu rakstu ābeci. (Jansone, 2001, 73. lpp.) 1935. gadā izdota Arvīda un Aleksandras Dzērvīšu un Nanijas Sunepskas grāmata „Baltie darbi II”. (Dzērvīši, Sunepska, 1935) Uzrakstīt otro daļu autorus mudināja rokdarbnieču un skolu nezūdošā interese par šo krāšņo un latviski īpatnējo darbu. Pateicoties Valsts vēsturiskā muzeja, kā arī profesora Luda Bērziņa kundzes un Dzērvīšu krājumiem, tāpat skolotāju L. Druvas un E. Skujas kolekcijām, ir izdevies iegūt reti augstvērtīgus balto darbu oriģinālus. Vērojot tautas mākslu Eiropā, grāmatas autori secināja, ka aizvien vairāk cieņā nāk roku darbs, kam pamatā ir tautas darbu tehnikas un raksts. Dzīvojamās telpas ir mainījušās līdzās laikam un ienesušas citu – jaunu – garu gludām sienām, kas tik labi noder par fonu labam, mākslinieciskā gaumē izstrādātam rokdarbam. Tāpēc arī šajā grāmatā autori centušies ievietot baltos darbus modernu telpu kompozīciju fonā. Etnogrāfiskās vērtības – kreklus, dvieļus, galdsegas un citus – autori ir ievietojuši grāmatā, lai vēlreiz atkārtotu un nostiprinātu iegūtās zināšanas. grāmatā doti arī rakstu pārkombinējumi, jo, kā norāda grāmatas autori, lielākā un īpatnākā latviešu tautas darba mākslinieciskā vērtība ir tiem rakstiem, kas netiek atkārtoti, bet kam radīti līdzvērtīgi, pareizi pārveidojumi un varianti. grāmatas otrajā daļā tiek piedāvāti balto darbu rotāšanas veidi – vienvirziena, divvirzienu izvilkumi, grieztie, spodrie, vītie raksti, kā arī aplūkoti dažādi malu rotājumi – zobiņi, mežģotie zobiņi, rindotie, mainītie, rakstotie loki. Visi aplūkotie rotāšanas veidi prasa lielāku pacietību un meistarību darba veikšanā, nekā tas bija pirmajā grāmatā piedāvātajos darbos. Īpaši grezni un krāšņi ir autoru piedāvātie etnogrāfisko rakstu veidi, tostarp etnogrāfiskie šķidrauta darbi. Atsevišķa nodaļa veltīta cittautu baltajiem darbiem, pamatā aplūkojot zviedru un itāļu baltos šuvumus. Klāras Andersones un Margarietes Reinhardes grāmata „Mājsaimniecība 5. un 6. klasei” Nozīmīgu darbu mājsaimniecības sekmēšanā skolās veica Izglītības Ministrijas mājsaimniecības instruktore Klāra Andersone un Rīgas Skolotāju Institūta mājsaimniecības skolotāja Margariete Reinharde. Abas norādīja, ka mājsaimniecības mācība līdz šim ir bijusi pamesta novārtā. K. Andersone un M. Reinharde izvirza trīs galvenās problēmas, kas pastāvēja daudzās skolās: 1) skolotājām trūkusi interese pasniegt šo priekšmetu; 2) daudzās skolās mājsaimniecības stundās mācīja kādu citu priekšmetu; 3) visa pasniegšana balstījās uz diktēšanu, jo trūka mācību grāmatu. Tāpēc 1935. gadā tiek izdota Klāras Andersones un Margarietes Reinhardes grāmata „Mājsaimniecība” (Andersone, Reinharde, 1935, 5. klasei), kas paredzēta
I. Mīlgrāve. Mājturības mācību grāmata kā medijs 20. gs. 20.–30. gados 229 pamatskolas 5. klasei. grāmatas priekšvārdā autores raksta: „Mājsaimniecības zināšanām ir jāizplatās mūsu dzimtenē, lai nākošās namamātes un mātes prastu godam veikt savus svarīgos uzdevumus, sekmējot tautas veselības uzlabošanos un saprātīgi ietekmējot arī mūsu valsts saimniecību.” (Andersone, Reinharde, 1935, 3.–4. lpp.) grāmatas autores uzsver, ka šī grāmata krietni uzlabos mājsaimniecības mācīšanas kvalitāti, jo skolotājai vairs nebūs jātērē laiks diktēšanai, bet viņa varēs dot tikai paskaidrojumus, kā arī izmantot praktiskus mēģinājumus un demonstrējumus. grāmatas saturs veidots tā, ka visa mācību viela – ēdienu gatavošana, apģērbs, dzīvoklis – ir domāta vienam mērķim, t. i., cilvēka veselībai. Jaunums ir katras nodaļas beigās ievietotie kontroljautājumi, kas dod skolniecēm iespēju pārbaudīt savas zināšanas. Mācību vielas labākai apguvei un izpratnei aprakstošā daļa ir papildināta ar fotogrāfijām un shēmām. Par to, ka grāmata tiek plaši izmantota skolās, liecina atkārtotie izdevumi – līdz 1938. gadam pavisam tika izdoti četri papildu izdevumi. grāmatas saturs pārstrādātajos izdevumos būtiski nemainās. galvenais papildinājums ir trešajā izdevumā, kurā iekļauts uzturlīdzekļu sastāvs un to uzturvērtība, kā arī grāmatas beigās pievienotas brīvas lapas piezīmēm, kuras var lietot, piemēram, ēdienu receptēm. (Andersone, Reinharde, 1936) Ap to pašu laiku tiek izdots Klāras Andersones un Margarietes Reinhardes grāmatas „Mājsaimniecība” turpinājums (Andersone, Reinharde, 1935, 6. klasei), kas paredzēts pamatskolas 6. klasei. Arī šī grāmata piedzīvoja vairākus papildu izdevumus – līdz 1939. gadam tiek izdoti četri papildu izdevumi. Sestās klases kurss galvenokārt sastāv no uztura mācības un ēdienu gatavošanas, jo šīs tēmas ir mājsaimniecības pamatskolas kursa pamatā. Kā norāda grāmatas autores, uztura mācība 6. klasē mācāma tāpēc, ka tā ir daudz saprotamāka, ja to māca tad, kad dabaszinībās jau mācīts par cilvēku. Uztura mācība šajā uztverē ir tikai kā papildinājums mācībā par cilvēku – dabaszinības māca par cilvēka uzbūvi un orgānu darbību, bet uztura mācība un ēdienu gatavošana māca, kā praktiskā dzīvē rīkoties, lai cilvēka organismu uzturētu veselu un darbspējīgu. grāmatā dots arī neliels ievads mājsaimniecības grāmatvedībā. Plaša un izsmeļoša nodaļa ir par ēdienu gatavošanu, kur teorētisko zināšanu apraksts ir papildināts ar dažādām receptēm. grāmatā ir piedāvātas atšķirīgas grūtības pakāpes receptes, sākot ar putrām un zupām un beidzot ar dažādiem gaļas ēdieniem un mīklas izstrādājumiem. Secinājumi Apskatot mācību grāmatas, kas izdotas Latvijā no 1920. līdz 1930. gadam, var secināt, ka tās pilnībā atbilst medija definīcijai un pilda informatīvo, ideoloģisko, radošo un audzinošo funkciju. <strong>Latvijas</strong> brīvvalsts laikā izdoto mācību grāmatu analīze ļauj secināt, ka tās kā medijs atklāj vēsturisko situāciju valstī, kā arī sabiedrības ideālus, centienus un protestus. grāmatu saturā jūtama tieksme pēc harmoniski attīstītas personības, kurai vienlīdz svarīgs ir gan garīgais, gan fiziskais darbs. To saturs atklāj tādas sabiedrībā valdošās vērtības kā darbs, praktiskums, čaklums, akurātība, pacietība, taupīgums
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 3 and 4:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 5 and 6:
Saturs/Contents Ievadam ...........
Page 7 and 8:
Ievadam Izglītības un pedagoģisk
Page 9 and 10:
1. IESKATS MEDIJU PEDAGOĢIJAS TEOR
Page 11 and 12:
Z. Rubene. Homo medialis kā izpēt
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
A. Krūmiņa. Bērnība informācij
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
I Vanaga. Paaudžu attiecību trans
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 43 and 44:
A. Samuseviča. Mediju lietojuma pa
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
S. Austruma. Masu mediju patērniec
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
I Dinka. Rotaļlieta mediju sabiedr
Page 65 and 66:
Page 67:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
72 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
102 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179: 178 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 187 and 188: 3. MĀCĪBU GRĀMATU MEDIJPEDAGOĢI
Page 189 and 190: R. Andersone. Matemātikas mācību
Page 201 and 202: I. Ķestere, Z. Āķīte. Pedagoģi
Page 211 and 212: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 213 and 214: L. Stramkale, A. Veisa. 20. gadsimt
Page 223 and 224: I. Mīlgrāve. Mājturības mācīb
Page 227: I. Mīlgrāve. Mājturības mācīb
show all

1. - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?