You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
64 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
Tehnoloģiju attīstība rotaļlietu ražošanā piedāvā izaicinājumu izglītībai agrīnajā<br />
bērnībā. Vecākiem un skolotājiem jāzina, kā lietot tehnoloģijas, lai veicinātu bērna<br />
attīstību, bagātinātu rotaļas procesu un aizsargātu bērnu no iespējamām negatīvām<br />
ietekmēm.<br />
Līdz ar ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanos populāras kļuvušas elektroniskās<br />
rotaļlietas. Rotaļlietu iegāde vispār ir saistīta ar ekonomisko situāciju, jo daudzām<br />
rotaļlietām, it sevišķi sarezģītām tehnoloģiskām vai mehāniskām, nepieciešams<br />
zināms vecāku finansiālais ieguldījums. Pētījumu rezultāti par elektronisko rotaļlietu<br />
izmantošanu rotaļās ir atšķirīgi. Rozenkvists (Rosenquist, 2001) iesaka<br />
vecākiem pievērst lielāku uzmanību elektronisko rotaļlietu lietošanas pieaugumam<br />
un raudzīties, lai bērni tās lietotu retāk. Viņš uzsver, ka bērniem bieži vien ātri<br />
paliek garlaicīgi. Pētnieki piebilst, ka šādas rotaļlietas neveicina radošumu rotaļas<br />
procesā, jo tās ir „pabeigtas”. Savukārt, Maršs (Marsh, 2004) atklāj, ka elektroniskās<br />
rotaļlietas pozitīvi ietekmē bērna attīstību un, augot multimediju sabiedrībā,<br />
ir jāparedz dažādi mācīšanās un rotaļāšanas ceļi, ieskaitot mediju un elektronisko<br />
rotaļlietu lietošanu.<br />
Mūsdienās rotaļlietas ir daļa no globālās industrijas sarežģītām mārketinga<br />
kampaņām, kas veidotas, lai patērētāji iegādātos preci. Nav pat nepieciešams iet uz<br />
lielveikalu, jo ziņas par jaunu rotaļlietu masu medijos izplatās ar reklāmu palīdzību<br />
visā pasaulē. Bērni vēlas nopirkt tās, kas ir jau redzētas medijos vai rotaļlaukumā,<br />
pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā. Rotaļlieta ir kļuvusi par modes preci un<br />
sociāli noslāņo. Rotaļlietas pieaugušie iegādājas ne tikai svētkos, bet visa gada<br />
garumā. Rotaļlietu veikali ir atraduši veidus, kā sasniegt bērnus un piespiest vecākus<br />
izdot līdzekļus par jaunākajām rotaļlietām. Viens no tiem – miniatūru rotaļlietu<br />
versiju iekļaušana ātrās apkalpošanas restorānos. Visbiežāk šīs rotaļlietas ir masu<br />
mediju tēlu inspirētas, bieži vien no pēdējās aktuālās filmas, kas turpmāk rosina<br />
vēlmi iegādāties veikalā reālu lielāku rotaļlietu. (Johnson, 2005) Masu mediju<br />
ietekmē rotaļlieta ir kļuvusi par preci, kas ne vien veicina bērna attīstību, bet arī<br />
palīdz ražotājam nopelnīt. Jauno rotaļlietu iegādi sekmē raidījumi, programmas,<br />
prese, kas domāti bērniem.<br />
Mediju patēriņš bērnībā ir dramatiski pieaudzis. Vislielākā ietekme uz rotaļu<br />
un bērna attīstību ir TV. Elektroniskie mediji šķiet viegls veids, kā izolēt bērnus<br />
no nogurušiem vecākiem. 6 gadus veci bērni pie TV pavada vidēji 2 stundas dienā,<br />
bet 8 gadu vecumā – jau 8 stundas dienā. (gentile, Lynch, Linder & Walsh, 2004)<br />
Tātad var secināt, ka laika rotaļām atliek maz vai neatliek nemaz. Pieaugušie arī<br />
uzsver, ka bērniem šķiet interesantāk pavadīt laiku ar medijiem, nevis iet rotaļāties<br />
ārpus mājas. (Kirsh, 2006) Pētnieki atzīmē, ka TV iespaido ne tikai bērna<br />
psihisko attīstību, bet arī rotaļas darbību. Rotaļājoties ar rotaļlietām, atdarināšanai<br />
ir pārsvars pār radošumu, jo bērni vienkārši atveido medijos redzēto tēlu darbības,<br />
uzvedību, valodu, mīmiku un žestus. Lai gan, bērnam uzsākot rotaļu, imitēšanai ir<br />
liela nozīme, tomēr, ja viņš nespēj pats turpināt rotaļu, pieaugušajam ir jāiesaistās<br />
un jāpalīdz, sniedzot jaunas idejas. Piemēram, pieaugušie var skatīties TV kopā<br />
ar bērnu, komentējot programmas saturu un diskutējot par morāli pieņemamām<br />
konfliktu risināšanas iespējām, veidot jaunus stāstus ar mediju tēliem, izspēlēt<br />
jaunas situācijas.
Change language