Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
I. Skulte. E-grāmata un interaktīvā tāfele – tehnoloģijas mūsdienu skolā: izaicinājumi .. 73<br />
valodas un rakstības apguves dominanci, šis process angliski runājošā telpā tiek<br />
apzīmēts ar terminu „jaunā rakstpratība” (new literacy). Viens no pirmajiem<br />
autoriem, kas veltījis šim jautājumam savu pētnieka uzmanību, britu/austrāliešu<br />
komunikācijas pētnieks ginters Kress, raksta: „[..] mēs nekad vairs nevarēsim<br />
uzskatīt rakstpratību u (vai „valodu”) par vienīgo, vienīgo, galvenovai pat par par ievēroja- ievēroja-<br />
māko reprezentācijas un komunikācijas līdzekli.” (Kress, 2003, 35. lpp.) Britu<br />
pedagoģijas pasniedzēji Sāra Armstronga un Deivids Vorliks (Armstrong, Warlick,<br />
2005, 20.–29. lpp.) izveidojuši četru akcentu modeli jaunās rakstpratības izpratnei.<br />
Pirmkārt, lasītprasme tiek papildināta ar iemaņām informācijas meklēšanā,<br />
atlasīšanā, izvērtēšanā un saprašanā, otrkārt, rakstīšana multimediālā vidē nozīmē<br />
prasmes sakārtot informāciju un pārliecinoši prezentēt to dažādos modos un<br />
medijos, treškārt, rēķināšanas nozīme saglabājas, taču izceļot skaitļošanas un<br />
programmēšanas aspektus. Visbeidzot, abi autori īpaši akcentē ceturto aspektu –<br />
viņuprāt, īpaša nozīme, īpašas prasmes jau no pirmās klases darbā ar informāciju<br />
jāieaudzina ētikā. Mūsu skolās (un augstskolās) plaši izplatītas parādības – plaģiāta,<br />
kā arī daudzu interneta risku pamatā ir ētikas normu nepareiza izpratne vai<br />
nepārzināšana.<br />
E-grāmata, interaktīvā tāfele… un skolotājs?<br />
Jauno mediju komunikācijas specifika izpaužas ne vien kā obligāto apgūstamo<br />
zināšanu, prasmju un kompetenču minimums, bet arī kā jaunas normas un ieradumi<br />
skolas ikdienā. Tā, piemēram, mainās skolotāja un skolēna attiecības un komunikatīvo<br />
lomu sadalījums. Skaidrs, ka skolotājs mūsdienās vairs nav vienīgais zināšanu<br />
pasniedzējs un „vārtsargs” – internets un citi mediji viņam ir nopietna konkurence.<br />
Zīmīgi, ka viņš arī bieži vien zina mazāk par mediju instrumentu lietojumu nekā<br />
skolēni un rīkojas ar tiem lēnāk, nedrošāk un mazāk radoši nekā viņa audzēkņi,<br />
kas jauno mediju strauji mainīgo vidi apgūst ar azartu, gluži citu vērtību (ātrums,<br />
apjoms, daudzveidība, izvēles brīvība, individualizācija u. c.) mudināti un patērētājkultūras<br />
motivēti. Tādēļ skolotājam nepārtraukti jāanalizē situācija, ja nepieciešams,<br />
jāakceptē vienādranga loma un jābūt pietiekami elastīgam, lai vienlaikus<br />
varētu arī vadīt darbu klasē, uzturēt kārtību un motivēt uz mērķtiecīgu, radošu un<br />
efektīvu rīcību, iesaistot nereti kopdarbā visas pieejamās zināšanas un prasmes,<br />
mediju resursus. Veiksmīgi un radoši risinājumi mūsdienīgā mācību procesā nereti<br />
ietver interdisciplinaritāti un pārskatāmi sasaucas ar sociālās prakses elementiem.<br />
(Sk., piem., Kist, 2005)<br />
Izšķiroša nozīme šādu risinājumu rašanā ir pedagoga pozīcijai – viņa iedvesmai,<br />
interesei, savā ziņā – angažētībai darbam ar jaunajām tehnoloģijām vai arī tieši<br />
otrādi – viņa bailēm un nedrošībai darbā ar datoru un multimedijiem, aizspriedumiem,<br />
rutīnai, prasmju trūkumam. Šī iemesla dēļ, analizējot jauno mediju lietojumu<br />
skolā un mācību procesa digitalizāciju, līdzās jāizzina un jāizvērtē skolotāja<br />
pozīcija – ne tikai viņa jauno mediju kompetence, bet arī viņa radošums, attieksme<br />
pret dažādiem mediju lietojumiem un to nozīmi priekšmetu apguvē, skolotāja pārliecība,<br />
aizspriedumi, pieredze un vīzija par izglītības jomas attīstību informācijas<br />
tehnoloģiju attīstības kontekstā. Pētījumi, kuru galvenais objekts ir jauno mediju<br />
lietojums stundā un skolotāju attieksme pret to (Kist, 2005, 8.–10. lpp.; Ertmer,
Change language