1. - Latvijas Universitāte

80 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
medijiem), kā arī ar 4) laika un 5) tehnisko līdzekļu plānošanas problēmām. Raugoties
nākotnē, skolotāji novērtē savas datora lietošanas prasmes kā viduvējas un
izsaka vēlmi mācīties, dažādojot apgūstamo programmatūru, kā arī uzskata, ka
situācija ar moderno tehnoloģiju lietojumu mācību procesā uzlabosies, kad skolēniem,
skolotājiem, klasēm un skolām būs vienāds materāltehniskais nodrošinājums.
Tomēr respondenti ir skeptiski par pietiekami stabilu finansiālo atbalstu, lai īstenotu
šo nodrošinājumu, un uzskata, ka, neregulāri un nesistemātiski izmantojot tehnoloģijas
mācībās, skolēni turpinās uztvert tās kā spēli un izklaidi, nevis kā zināšanu
apguves instrumentus.
Pedagoģijas profesores intervijas analīze
Intervijā ar pedagoģijas profesori noskaidrojās: kaut gan skolotāju apmācībā
Daugavpils Universitātē ir ieviesti vairāki e-vides elementi – elektroniski lasāmas
grāmatas, interaktīvu uzdevumu gatavošana u. tml., tomēr valda arī pietiekami
strikts priekšstats par e-apmācības ierobežojumiem. Arguments ir, pirmkārt, kognitīvās
uztveres ieradumi:
„Ja visa apmācība pārietu uz e-vidi, tas nebūtu labi, jo vecās paaudzes skolotāji
nav raduši tā lasīt. Redzēt var labāk uz papīra. Ja nāks jaunā paaudze, kam būs
vieglāk lasīt datorā, tad…”
„Man liekas, ka ātri un skaisti atrast informāciju – tas ir idealizēts gadījums,
tas viss nāk ar laiku un pieredzi.”
otrkārt, ne pašreizējā izpratne par izmaiņām kognitīvajos procesos, ne attīstības
perspektīvas novērtējums, ne kultūras transformācijas analīze, ne arī valsts izglītības
politika kurss nespēj dot attīstības vīziju ar pietiekami konkrētiem priekšstatiem
par mērķiem un uzdevumiem – kvalitatīvi un kvantitatīvi aprakstīt mācību procesā
sasniedzamo rezultātu. Tāpēc izšķirošais faktors ir pats skolotājs, viņa iniciatīva,
pārliecība un enerģija:
„Ir daži kursi, kur māca multimediāli darboties, tomēr tas ir atkarīgs no skolas,
kurā strādā skolotājs un no paša studenta gribēšanas. [..] Lai gan šobrīd bija liels
projekts par multimediju izmantošanu skolā, nav skaidrs, kas, kā un cik daudz to
izmantos – viss atkarīgs no paša skolotāja. [..] Pat, ja būs e-vide un e-grāmatas,
neviens nevarēs aizstāt dzīvu cilvēku. Dzīvs kontakts ir dzīvs kontakts nevis e-vide.
Tieši ar e-grāmatu pieaugs skolotāja nozīme, kas būs kā e-grāmatzīme.”
Rezumējot pedagoģijas profesores teikto, jāsecina, ka jauno mediju nozīme
skolotāju sagatavošanā darbam skolā ir apzināta, tomēr plašākas, detalizētas un
pārdomātas nākotnes vīzijas trūkums iezīmē savdabīgu pretrunu ar atziņu, ka jauno
mediju lietojuma apstākļos zīmīgi palielināsies skolotāju loma.
Izglītības un zinātnes ministrijas speciālista intervija
Līdzīgi kā skolotāji un pedagoģijas pētniece, arī LR Izglītības un zinātnes
ministrijas pārstāvis jau intervijas sākumā pauda savu atbalstu e-mācību attīstībai