You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
I Vanaga. Paaudžu attiecību transformācijas augstākajā izglītībā mediju kultūras kontekstā 35<br />
nozīmes un nekas no tās nav derīgs, viņiem ir grūtības dalīties savu vecāku pagātnes<br />
pieredzē un izjūtās. Jaunajai paaudzei pašiem ir jāizzina savs jaunais dzīves ceļš.<br />
Arvien lielāka nozīme ir spējai mācīt un uzkrāt zināšanas, kuras citi ir attīstījuši<br />
un iemācījuši. Jāpiedāvā jauni audzināšanas modeļi, kas pieaugušajiem palīdzētu<br />
saviem bērniem iemācīt nevis kas ir jāmācās, bet kā jāmācās. Jāmāca nevis kādas<br />
saistības uzņemties, bet gan pašu saistību vērtība. (Mead, 1977)<br />
Mūsdienās notiek pāreja no kofiguratīvās kultūras uz prefiguratīvo kultūru. Lielākai<br />
daļai vecākās paaudzes joprojām ir grūtībās pieņemt savu jauno statusu ģimenē<br />
un sabiedrībā, kā arī apzināties tehnoloģiju būtisko nozīmi kultūras un sabiedrības<br />
izmaiņās kopumā. Vecākajai paaudzei ir svarīgi apzināties, ka mūsdienās vērtīgu<br />
pieredzi un zināšanas var iegūt tieši no jaunākajām paaudzēm. Savukārt jaunajām<br />
paaudzēm vajadzētu novērtēt vecākās paaudzes pieredzi, kas joprojām ir vērtīga arī<br />
mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Lai mūsdienās studiju process universitātēs noritētu<br />
sekmīgi un efektīvi, ir svarīgi apzināties iepriekš minēto transformāciju sekas<br />
atšķirīgo paaudžu savstarpējās attiecībās, kas noteikti ietekmē arī studiju procesu.<br />
Šajā mainīgajā kultūras vidē, vienīgi abām paaudzēm veidojot dialogu, ir iespējams<br />
izveidot veiksmīgu sadarbību, kas ir īpaši būtiska arī studiju procesā. Nenoliedzami,<br />
šī jaunā kultūra, kurā ir uzauguši jaunieši, ir ietekmējusi jauniešu identitātes<br />
veidošanos, kas savukārt ietekmē arī jauniešu studēšanas kompetenci, savstarpējās<br />
attiecības ar vienaudžiem un docētājiem, kā arī studiju procesu kopumā. Visi šie<br />
būtiskie aspekti ir jāņem vērā, veidojot un īstenojot studiju procesu universitātēs.<br />
Paaudžu attiecību transformācija<br />
Viens no aktuāliem jautājumiem mūsdienu sabiedrībā ir dažādu paaudžu<br />
domstarpības, kas daļēji skaidrojamas ar to, ka vecākās un jaunākās paaudzes ir<br />
uzaugušas dažādā mediju kultūrā un ieguvušas atšķirīgu pieredzi ar medijiem un<br />
to lietojumu. Dažādie mediju lietošanas paradumi, kā arī paaudžu atšķirības izraisa<br />
plašas diskusijas zinātniskajā vidē.<br />
Kā jau minēju raksta sākumā, par mediju paaudzi tiek uzskatīta jauniešu paaudze,<br />
kas ir dzimusi pēc 1980. gada. <strong>Latvijas</strong> situācijā būtu iespējama pāris gadu<br />
nobīde, jo tehnoloģiju attīstība un ieviešana nenotika tik strauji kā citās pasaules<br />
valstīs, piemēram, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Skandināvijā u. c. Tieši jaunieši ir<br />
svarīgākais posms mediju kultūrā un tās attīstībā, tādēļ ir ļoti būtiski izprast un<br />
apzināt jauniešu mediju lietošanas paradumus, kā arī viņu mediju kompetenci.<br />
Izprotot šos faktorus, izglītības veidotājiem un realizētājiem būs vieglāk izstrādāt<br />
studiju programmas un realizēt studiju procesu, kas būtu piemērots tieši mūsdienu<br />
jauniešiem.<br />
Jaunā paaudze ir uzaugusi mediju kultūrā, savukārt iepriekšējā paaudze ir<br />
pieredzējusi, kas ir mediju kultūra, taču viņi šajā procesā piedalās tikai daļēji, jo<br />
nav bijuši šajā procesā no paša sākuma – nav uzauguši šajā vidē. Viņiem ir tiesības<br />
atrasties mediju kultūras vidē, bet viņi tajā nespēj pilnvērtīgi piedalīties, jo viņiem<br />
nav nepieciešamo prasmju un zināšanu. Turpretim jaunā paaudze ietekmējas no<br />
medijiem un ietekmē medijus, līdz ar to process ir abpusējs un tieši jaunā paaudze<br />
ir tā, kas ietekmē un attīsta mediju kultūru.
Change language