Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Skalberga. Kinofilma literārās kompetences veidošanā 163<br />
drukāti teksti ir uzskatāmi par nopietnām mācību tēmām. (Lange, 2003) Filmu ir<br />
nepieciešams uztvert kā patstāvīgu tēmu, un jāpalīdz skolēniem apzināties to tehniskos<br />
kodus/valodas līdzekļus, lai varētu to izskaidrot kā realitātes interpretāciju,<br />
kas atsedz kādu problēmu vai mudina to risināt. Literārās kompetences veidošanās<br />
2<strong>1.</strong> gadsimtā nav iedomājama bez mediju kompetences attīstīšanas. Tas nozīmē,<br />
ka ir nepieciešams meklēt idejas, kā saistīt kino didaktiku un literatūras didaktiku.<br />
Taču problēmas rodas tādēļ, ka filmu didaktika neeksistē – ir redzami tikai tās<br />
iedīgļi. (Pfeiffer, Staiger, 2008) Latvijā pēdējos gados par šo problēmu nav notikušas<br />
apjomīgas diskusijas izglītībā, tikai skolotāji mēģina intuitīvi meklēt iespēju<br />
kinofilmas iekļaut literatūras stundās. Lai kinofilmas literatūras stundās kļūtu par<br />
„ceturto literatūras pamatveidu” blakus dzejai, drāmai un prozai, svarīgi apzināties,<br />
kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas jaunajam kinoskatītājam. „Mācot par<br />
kinomākslu, svarīgi ir pārliecinoši izprast kinofilmas komponentus, lai apzināti<br />
uztvertu īsta mākslas darba vērtību, lai arī kā skatītājs jaunietis kļūtu par filmas<br />
galveno risinātāju. [..] Kadra saturs – tas ir ļoti nopietns jēdziens, kur katrai detaļai,<br />
atrašanās vietai, katrai kustībai, izgaismojumam, teiktajam vārdam ir būtiska nozīme<br />
filmas kontekstā.” (Skalbergs, 1986, 133. lpp.)<br />
Kinomākslas klātbūtne, tās pieejamība ar katru gadu gūst arvien lielāku nozīmi,<br />
tā ietekmē skolēnu uztveri, arī literāro tekstu lasīšanas un rakstīšanas procesu.<br />
Didaktiskajā ziņā literārā darba un kinofilmas saikni nav nepieciešams vērst tikai uz<br />
literāro darbu ekranizējumiem, lai parādītu līdzīgo un atšķirīgo abu fikciju formās.<br />
Literāro darbu ekranizējumus var izmantot kā vizuālu papildinājumu mācību procesā<br />
literatūras stundās, tas sekmē skolēna prasmi uztvert mākslas tēlus. D. Rancevs<br />
norāda, ka bez iztēles „kino vispār nav iespējams skatīties. Pat ja pievēršamies<br />
estētiskajām dzīlēm, sižeta jēdzīga izklāsta līmenī pastāv diskrētums, ko nosaka<br />
montāžas pamatlikumi. Un tikai mūsu spēja, vadoties no padarītā, iedomāties, kas<br />
noticis „patiešām”, rada uz ekrāna redzamās darbības nepārtrauktību (vai nepārtrauktības<br />
ilūziju – kas šajā gadījumā ir viens un tas pats). Tas ir, filma visā pilnībā<br />
vienmēr notiek skatītājam galvā”. (Rancevs, 2009, 35. lpp.) Literatūras didaktikā ir<br />
atrodami uz filmām balstīti literatūrdidaktiski modeļi, kas ir veidojušies neatkarīgi<br />
no literārā materiāla. No literatūrdidaktiskās perspektīvas tās ir ieteicamas gan<br />
tēmām „stāstīšana” un „laiks” (Kepser, Nickel-Bacon, 2004), gan arī idejām par<br />
to, kā vienu un to pašu stāstu var izstāstīt dažādās variācijās un ar dažādu atrisinājumu.<br />
(Hickethier, 2003) Šo literatūrdidaktisko modeļu uzmanības centrā ir filmu<br />
analīze: vairs nedominē konkurence starp tekstu un filmu, bet literatūras didaktika<br />
ir pievērsusies filmu stāstīšanas iespējām. Filmu analīze aizstāj tekstu analīzi.<br />
(Paefgen, 2007) Filmas būtība atspoguļojas citā realitātē, un skolēnam tā ir psihiski<br />
daudz aktīvāka situācija, kurā viņa emociju pasaule tiek aktivizēta. Kinofilma var<br />
palīdzēt skolēnam daudz labāk uztvert un izprast literārā darbā ietverto pasauli, jo<br />
tā paredz daudz aktīvāku līdzdalību visā, ko skolēns redz uz ekrāna.<br />
E. K. Pefgene (Elisabeth K. Paefgen) atzīst, ka literārās zināšanas ir uzskatāmas<br />
par pamatkompetenci, ja runa ir par jauno stāstošo mākslas formu recepciju. Plašas<br />
literārās zināšanas ir ne tikai vērtīgas, bet pat nepieciešamas, lai varētu saprast<br />
filmu augstākajā pakāpē. Literārās zināšanas šai ziņā nenozīmē kanoniskās zināšanas.<br />
(Paefgen, 2007) Lai varētu saprast visas filmas nozīmi, filmas attēli ne tikai<br />
„jāredz”, bet arī „jālasa”. Dž. Monako (James Monaco) kinozinātnes ievērojamā
Change language