Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Krūmiņa. Bērnība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju laikmetā 25<br />
un kā līdzekļi bērnu pozīciju liberalizācijai un stiprināšanai sabiedrībā. (Buckingham,<br />
2000; Tapscott, 1998) Jaunās komunikācijas tehnoloģijas sniedz iespēju tiešai,<br />
nepastarpinātai savstarpējai komunikācijai, kas bērniem līdz šim bija ierobežota, jo<br />
lielākoties to kontrolēja pieaugušie. (Meyrowitz, 1985)<br />
Šī pieeja nenosoda mārketinga aktivitātes, kas orientētas uz bērniem, jo<br />
mūsdienu bērni ir kļuvuši par pieaugušo partneriem, par aktīvām un līdztiesīgām<br />
personībām, kas līdzdarbojas sociālajā un ekonomiskajā vidē. Bieži vien ģimenēs<br />
tieši bērni ir tie, kuri izvēlas brīvā laika pavadīšanas iespējas, apģērbu, ēdienu,<br />
jaunākās tehnoloģijas un citas lietas. Reklāma bērniem nepieciešama, lai viņi labāk<br />
varētu izvēlēties. Pētījumi rāda, ka bērni spēj kritiski izvērtēt reklāmu. Mārketinga<br />
speciālistu darbs bērnu auditorijai nav vienkāršs, jo bērnus nemaz nav tik viegli<br />
pierunāt vai izlūgties rīkoties tieši tā un ne citādi. Bērni intuitīvi jūt, ka ar viņiem<br />
cenšas manipulēt. Bērni nav tik neaizsargāti un naivi, kā par viņiem dažkārt domā.<br />
(Vecgrāve, 2006; Baacke, 2007; Buckingham, 2003) Tā kā reklāma ir neizbēgama,<br />
tā gribot negribot ir kļuvusi par bērnu ikdienas sastāvdaļu, un viņi to piedzīvo kā<br />
pašu par sevi saprotamu socializācijas sastāvdaļu. (Baacke, 2007)<br />
Skatoties no mārketinga pozīcijām, viegli ievainojamo bērnu mūsdienās ir<br />
nomainījis bērns, kurš ir „suverēns patērētājs”, turklāt starptautiskajā tirgū. (Buckingham,<br />
2003) Tāpēc ir pamats runāt par bērnības globalizācijas tendencēm, jo<br />
nekad iepriekš bērniem nebija tik daudz kopīga ar citu tautību bērniem, kā tas ir<br />
tagad (ohmae, 1995), kad bērni visā pasaulē skatās tās pašas animācijas filmas,<br />
rotaļājas ar vieniem un tiem pašiem mediju radītajiem tēliem, spēlē vienas un tās<br />
pašas datorspēles.<br />
Dons Tapskots (Don Tapscott) apstiprina N. Postmena domu par to, ka robežas<br />
starp bērnu un pieaugušo pasauli ir izplūdušas un to izraisījusi digitālo tehnoloģiju<br />
attīstība, bet viņš, atšķirībā no N. Postmena, to saskata kā iespēju bērnu tiesību un<br />
varas stiprināšanai, kas ir bērnības liberalizācijas forma. D. Tapskots augstu vērtē<br />
tieši interneta radītās iespējas, pretnostatot to televīzijai. Viņaprāt, interneta lietotājs<br />
ir aktīvs, turpretī televīzijas skatītājs – pasīvs. Televīzijas skatīšanās notrulina, informācijas<br />
meklēšana internetā vairo inteliģenci, jo televīzija producē vienu noteiktu,<br />
gatavu pasaules ainu, bet internets veicina viedokļu plurālismu, aktīvu iesaistīšanos<br />
sabiedriskajos procesos un līdz ar to vairo demokrātiju. D. Tapskots tādējādi<br />
pretnostata „televīzijas paaudzi” (tie, kuri piedzimuši un uzauguši ar televīziju un<br />
televizoru kā galveno mediju) un „interneta paaudzi” (tie, kuru bērnības galvenais<br />
medijs ir dators un internets). „Interneta paaudze” (net generation), viņaprāt, ir<br />
izslāpusi izteikties un atklāt un tiecas pēc pašattīstības. Šīs paaudzes pārstāvji ir<br />
atjautīgi, pašpaļāvīgi, analītiski, kreatīvi, zinātkāri, toleranti, sociāli atbildīgi un<br />
globāli orientēti. (Tapscott, 1998)<br />
Marks Prenskijs (Marc Prensky), raksturojot bērnus un jauniešus informācijas<br />
sabiedrībā, ieviesis apzīmējumu „digitālie pilsoņi” (digital natives). „Digitālie<br />
pilsoņi” no iepriekšējām paaudzēm atšķiras ar to, ka viņu dzimtā valoda ir digitālā<br />
valoda. M. Prenskijs norāda, ka laiks, ko bērni jau no dzimšanas pavada mediju<br />
vidē, atstāj neatgriezenisku iespaidu uz viņu informācijas uztveres un domāšanas<br />
veidu. Tas rada apstākļus ne tikai pilnīgi atšķirīgam dzīves stilam, bet arī noved