1. - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

206 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a obligātās literatūras sarakstā atrodama Krievijas pedagoģijas zinātņu doktores Tatjanas Iļjinas sarakstītā „Pedagoģija”. (Metodiski ieteikumi.., 1972; Kļaveniece, 1985) Šis darbs pirmoreiz publicēts 1968. gadā Maskavā krievu valodā, bet pēdējo izdevumu piedzīvojis 1990. gadā. Šīs grāmatas 1969. gada izdevums tika pārtulkots latviski un izdots Latvijā 1971. gadā N. Klēģera redakcijā. Savā darbā Iļjina cilvēku un viņa audzināšanu aplūko saskaņā ar vienīgo teoriju – marksismu ļeņinismu, kas tika akceptēta Padomju Savienībā un balstījās uz stingrām materiālisma tradīcijām. Kā raksta autore, tikai „marksisma pamatlicēju darbos ir dota zinātniska izpratne par audzināšanas būtību”. (Iļjina, 1971, 10. lpp.) Saskaņā ar marksisma teoriju cilvēks tiek definēts kā sabiedrisko attiecību kopums, līdz ar to cilvēks tiek pētīts un skaidrots noteiktas sabiedrības ražotājspēku diktēto attiecību kontekstā. Atbilstoši marksisma-ļeņinisma teorijai cilvēces attīstības gaitā ir pastāvējuši četri sabiedrību veidi jeb sabiedriski ekonomiskās formācijas, bet piektā formācija – komunisms – ir pēdējā, augstākā sabiedrības attīstības pakāpe. Pēc 1917. gada oktobra apvērsuma Krievijā kā pretstats vecajai kapitālistiskajai pasaulei Padomju Savienībā tika celta jaunā pasaule – komunisms, kuras pirmā fāze bija sociālistiskā sabiedrība. Antagonisms starp kapitālismā un sociālismā dzīvojošajām sabiedrībām īpaši saasinājās pēc otrā pasaules kara. Tādēļ arī T. Iļjinas grāmatā līdztekus norādēm par to, kā vajadzētu audzināt sociālistiskās sabiedrības locekli, tiek skaidrots, cik greizi audzināšanas process norit kapitālistiskajā sabiedrībā, tādējādi lasītājam nepārprotami un uzstājīgi norādot uz sociālistiskās sabiedrības priekšrocībām un pārākumu. Tā kā cilvēks ir aplūkojams un saprotams tikai ciešā mijiedarbībā ar sabiedrību, arī viņa audzināšanas mērķus, kā uzskata Iļjina, diktē sabiedrība. Ar sociālistisko sabiedrību, kā atklāj grāmatas saturs, autore saprot padomju valsti, un tas būtībā nozīmē, ka cilvēka audzināšanas mērķus nosaka valsts. Iļjinas grāmatu caurvij doma, ka jaunās, komunistiskās sabiedrības celšana ir visas padomju sabiedrības (valsts) galvenais uzdevums, līdz ar to arī jāaudzina lietderīga jaunā paaudze komunisma celšanai. Tas arī nosaka audzināšanas mērķi, autore uzskata, ka „komunistiskās audzināšanas mērķis ir (..) sagatavot vispusīgi attīstītus pilsoņus, kas būtu spējīgi uzcelt un aizsargāt komunistisko sabiedrību”. (Iļjina, 1971, 52.–53. lpp.) Šo komunistiskās audzināšanas definīciju palīdz izprast Iļjinas izstrādātā pedagoģiskā koncepcija, kuru turpmāk skaidrosim. Pirmkārt, Iļjina uzsver cilvēka vispusīgo attīstību, kas ir „garīgā un tikumiskā attīstība, politehniskā izglītība un profesionālā sagatavotība, garīgi bagāta dzīve, fiziskā un estētiskā attīstība”. (Iļjina, 1971, 57. lpp.) Par cilvēka vispusīgu attīstīšanu rūpējas vairāki audzināšanas virzieni jeb komunistiskās audzināšanas sastāvdaļas – intelektuālā, tikumiskā, estētiskā, fiziskā un darbaudzināšana, kam pievienojas arī zinātniski ateistiskās, sociālistiskā patriotisma un proletāriskā internacionālisma audzināšanas uzdevumi. otrkārt, jāievēro, ka cilvēks Iļjinas audzināšanas mērķa definīcijā tiek nosaukts nevis par cilvēku, bērnu vai personību, bet par pilsoni, tādējādi uzsverot tieši šo personības lomu kā īpaši nozīmīgu. Tomēr jāatzīst, ka citviet savā grāmatā Iļjina gan runā par bērnu kā topošo personību, nevis tikai par pilsoni. (Iļjina, 1971, 216. lpp.)
I. Ķestere, Z. Āķīte. Pedagoģijas mācību grāmata kā medijs jauna cilvēka audzināšanai .. 207 Treškārt, vispusīgi attīstītajam pilsonim ir jāspēj uzcelt komunistiskā sabiedrība, kas, kā vairākkārt norādījusi Iļjina, nozīmē veiksmīgu ražošanas attīstīšanu jeb komunisma materiāltehniskās bāzes radīšanu. Lai šo uzdevumu veiktu, cilvēkam, protams, ir čakli jāmācās, lai iegūtu izglītību: „ir nepieciešams darbaļaužu kultūras un tehniskā līmeņa pieaugums”, jo strādnieks ar augstāku izglītību spēj strādāt daudz produktīvāk par mazāk izglītoto. Iļjina savā grāmatā to pierāda ar konkrētiem skaitļiem. (Iļjina, 1971, 48. lpp.) Ceturtkārt, kā izriet no komunistiskās audzināšanas mērķa, nepietiek ar to, ka cilvēks spēj radīt kvalitatīvi jaunu sabiedrību, viņam to jāprot arī aizsargāt. Tāpēc Iļjina aicina pilsoni kļūt par cīnītāju jau sociālistiskajā sabiedrībā: cilvēkam jābūt ne tikai imūnam pret apkārtējās vides negatīvajām ietekmēm, bet arī gatavam tās izskaust, pret tām cīnīties. (Iļjina, 1971, 40. lpp.) Lai komunistiskās audzināšanas mērķi sasniegtu, cilvēks ir jāaudzina. Iļjina uzskata, ka cilvēka attīstības procesā nozīmīgākie ir trīs faktori – iedzimtība, vide un audzināšana. Sociālistiskajā sabiedrībā no šīs trijotnes prioritāte pieder audzināšanai, kas, kā raksta Iļjina, padomju sabiedrībā ir sasniegusi kvalitatīvi jaunu, augstāko posmu – tā ir kļuvusi par komunistisko audzināšanu, jo rāda ceļu uz komunistisko sabiedrību. Iedzimtības un vides nozīmes pārspīlēšana ir raksturīga kapitālistisko valstu pedagogiem, kuri tādā veidā cenšas kavēt strādnieku bērnu sociālo mobilitāti. (Iļjina, 1971, 10., 32. lpp.) Audzināšanai cilvēka dzīvē Iļjina ir piešķīrusi izteikti regulējošu funkciju, gandrīz vai fatālu lomu. Viņa audzināšanu aplūko kā īpašu sabiedrības funkciju, mērķtiecīgu iedarbību uz cilvēku, ar ko iespējams veidot un pārveidot viņa apziņu, attieksmi, uzvedību, uzskatus: „Mūsu zemē audzināšanas uzdevums ir pēc iespējas dziļāk un plašāk ietekmēt cilvēka attīstību.” (Iļjina, 1971, 41. lpp.) Dažbrīd pārsteidzoša ir autores radītā stingrā shēma, kurā tiek „ielikts” bērns un skolotājs. Viņa uzskata, ka skolotājam ir skaidri jāzina, kā veidot vienu vai otru bērna īpašību, kādas jūtas bērnā izraisīt un kā to darīt, bet audzēknim, savukārt, ir jāzina, kādam viņam ir jābūt un kāpēc viņam ir jābūt tieši tādam un ne citādam. (Iļjina, 1971, 383., 385. lpp.) Tomēr citviet autore gluži pamatoti norāda, ka audzināšana tikai tad var būt sekmīga, ja skolēns apzinās, ka normas un noteikumi ir saprātīgi. (Iļjina, 1971, 390. lpp.) Tā kā audzināšanas mērķus izvirza sabiedrība (valsts), tad itin loģiski Iļjina to atzīst arī par cilvēka galveno audzinātāju: komunistisko audzināšanu sabiedrība realizē, izmantojot tās institūcijas – tautas izglītības sistēmu, partijas, komjaunatnes, arodbiedrību un citas sabiedriskās organizācijas, kultūras un izglītības iestādes. Audzināšanā piedalās „visa padomju dzīves īstenība”, kas, kā uzskata autore, demonstrē tās pārākumu pār citām sabiedrībām: padomju valstij un tās politiskajai iekārtai piemīt „pozitīvs audzinošās iedarbības spēks”. (Iļjina, 1971, 11., 39. lpp.) Tā kā cilvēks tiek audzināts, lai iekļautos sabiedrībā, tad pirmo sabiedrisko iemaņu apgūšanai liela nozīme ir kolektīvam. Iļjina audzināšanu kolektīvā, kolektīvam un ar kolektīvu sauc par vienu no svarīgākajiem audzināšanas principiem un pretstata to kapitālistiskās sabiedrības sludinātajam individuālismam, kas „jau no mazotnes saindē bērna dvēseli ar apziņu, ka nepieciešams cīnīties par savu vietu zem saules”. (Iļjina, 1971, 391. lpp.)
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 3 and 4:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 5 and 6:
Saturs/Contents Ievadam ...........
Page 7 and 8:
Ievadam Izglītības un pedagoģisk
Page 9 and 10:
1. IESKATS MEDIJU PEDAGOĢIJAS TEOR
Page 11 and 12:
Z. Rubene. Homo medialis kā izpēt
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
A. Krūmiņa. Bērnība informācij
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
I Vanaga. Paaudžu attiecību trans
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 43 and 44:
A. Samuseviča. Mediju lietojuma pa
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
S. Austruma. Masu mediju patērniec
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
I Dinka. Rotaļlieta mediju sabiedr
Page 65 and 66:
Page 67:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
72 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
102 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157: 156 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 174 and 175: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 187 and 188: 3. MĀCĪBU GRĀMATU MEDIJPEDAGOĢI
Page 189 and 190: R. Andersone. Matemātikas mācību
Page 201 and 202: I. Ķestere, Z. Āķīte. Pedagoģi
Page 205: I. Ķestere, Z. Āķīte. Pedagoģi
Page 211 and 212: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 213 and 214: L. Stramkale, A. Veisa. 20. gadsimt
Page 223 and 224: I. Mīlgrāve. Mājturības mācīb
show all

1. - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?