07.12.2012 Views

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

I. Margeviča, Ē. Grinbergs. Mediju izmantošana Rīgas Valsts tehnikuma attīstībai 89<br />

skolotāju anketaptauja un intervija, lai noskaidrotu skolotāju attieksmi pret jauniem<br />

medijiem un noteiktu faktorus, kuri ietekmē jauno mediju izmantošanu RVT.<br />

Jauno mediju izmantošana izglītības kvalitātes veicināšanai<br />

Jaunās tehnoloģijas (piemēram, IKT) izglītības vidē ir izmantotas jau kopš<br />

to pirmsākumiem, turklāt pēdējos gados veiktie empīriskie pētījumi (Hennessy et<br />

al., 2010; Kumar, Che Rose, D’Silva, 2008) liecina, ka tās ir nozīmīgas mācību<br />

kvalitātes nodrošināšanā.<br />

To apstiprina arī UNESCo izstrādās vadlīnijas par IKT izmantošanu izglītībā<br />

(2009): „Tiek uzskatīts, ka IKT lietojums izglītībā uzlabo pieeju mācību iespējām.<br />

Tās palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, pateicoties progresīvām mācīšanas metodēm,<br />

uzlabo mācību rezultātus un paver durvis reformām jeb pārvaldes uzlabojumiem<br />

izglītības sistēmā.” (Guide to Measuring Information and Communication Technologies<br />

(ICT) in Education, 9. lpp.)<br />

Dažādās pasaules valstīs veikto pētījumu rezultāti atklāj, ka tehnoloģiju jauninājumi<br />

pavēruši inovatīvas iespējas skolotājiem sekmēt savu skolēnu aktīvāku<br />

iesaistīšanos mācību procesā. (Herzig, Aßmann, 2008; garcía Valcárcel, gonzález<br />

Rodero; Mojgan Afshari, Kamariah Abu Bakar et al., 2009) Neskatoties uz to, zinātnieki<br />

(Papanastasiou, Angeli, 2008; garzón Clemente, 2009; Kumar, Che Rose,<br />

D’Silva, 2008) apgalvo, ka vēl aizvien daudzu skolotāju tehnoloģiskā kompetence,<br />

arī augsti attīstītās valstīs, ir nepietiekama.<br />

„Ja šodien 18. gadsimta cilvēks ierastos pie mums, viņš ieraudzītu pārsteidzošas<br />

izmaiņas transporta, sakaru un medicīnas jomā. Bet viņš uzreiz atpazītu mācību<br />

metodes. Šodien skolēni mācās tieši pēc tādām pašām metodēm, kā viņi to darīja<br />

pirms 200 gadiem.” (grocock, 2002, 49. lpp.)<br />

Latvijā jau pirms vairākiem gadiem Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās<br />

pārvaldes lietās sekretariāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāja<br />

izglītības sistēmas informatizācijas programmu „Informācijas un komunikācijas<br />

tehnoloģijas – izglītības kvalitātei” (2006) (turpmāk tekstā – IKTIK), lai uzlabotu<br />

izglītības kvalitāti. IKTIK paredz līdz 2013. gadam kvalitatīvi apgūt informācijpratību<br />

un datorpratību; plaši izmantot IKT mācību procesā, izstrādājot elektroniskos<br />

mācību materiālus; pilnveidot izglītības programmas saturu izglītības kvalitātes un<br />

pievilcības uzlabošanai; vairot pedagogu un izglītības darbinieku IKT zināšanas un<br />

prasmes, palielinot skolotāju/docētāju kvalifikācijas līmeni un darba efektivitāti;<br />

veidot efektīvu izglītības informācijas sistēmu, nodrošinot elektronisko mācību<br />

materiālu pieejamību un paaugstinot izglītības sistēmas vadības efektivitāti.<br />

Pētnieki (Totter, Stütz, Grote, García Valcárcel, González Rodero, Peñalva<br />

Vélez) ir vienisprātis, ka mūsdienās būtisku izglītības kvalitātes kāpumu iespējams<br />

panākt, izmantojot IKT un inovatīvas datorprogrammas, lai ikvienam tiktu atvieglota<br />

pieeja zināšanām un izglītības pakalpojumiem un lai optimizētu izglītības<br />

sistēmas funkcionēšanu, pārvaldību un plānošanu.<br />

Svarīgi, ka arī „<strong>Latvijas</strong> ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam”<br />

uzsvērtas lietpratīgas un radošas digitālo tehnoloģiju izmantošanas nozīme mācību<br />

procesā. Šī tehnoloģija nodrošina kvalitatīvāku mācību procesu it īpaši laukos, kur

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!