Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
I. Margeviča, Ē. Grinbergs. Mediju izmantošana Rīgas Valsts tehnikuma attīstībai 89<br />
skolotāju anketaptauja un intervija, lai noskaidrotu skolotāju attieksmi pret jauniem<br />
medijiem un noteiktu faktorus, kuri ietekmē jauno mediju izmantošanu RVT.<br />
Jauno mediju izmantošana izglītības kvalitātes veicināšanai<br />
Jaunās tehnoloģijas (piemēram, IKT) izglītības vidē ir izmantotas jau kopš<br />
to pirmsākumiem, turklāt pēdējos gados veiktie empīriskie pētījumi (Hennessy et<br />
al., 2010; Kumar, Che Rose, D’Silva, 2008) liecina, ka tās ir nozīmīgas mācību<br />
kvalitātes nodrošināšanā.<br />
To apstiprina arī UNESCo izstrādās vadlīnijas par IKT izmantošanu izglītībā<br />
(2009): „Tiek uzskatīts, ka IKT lietojums izglītībā uzlabo pieeju mācību iespējām.<br />
Tās palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, pateicoties progresīvām mācīšanas metodēm,<br />
uzlabo mācību rezultātus un paver durvis reformām jeb pārvaldes uzlabojumiem<br />
izglītības sistēmā.” (Guide to Measuring Information and Communication Technologies<br />
(ICT) in Education, 9. lpp.)<br />
Dažādās pasaules valstīs veikto pētījumu rezultāti atklāj, ka tehnoloģiju jauninājumi<br />
pavēruši inovatīvas iespējas skolotājiem sekmēt savu skolēnu aktīvāku<br />
iesaistīšanos mācību procesā. (Herzig, Aßmann, 2008; garcía Valcárcel, gonzález<br />
Rodero; Mojgan Afshari, Kamariah Abu Bakar et al., 2009) Neskatoties uz to, zinātnieki<br />
(Papanastasiou, Angeli, 2008; garzón Clemente, 2009; Kumar, Che Rose,<br />
D’Silva, 2008) apgalvo, ka vēl aizvien daudzu skolotāju tehnoloģiskā kompetence,<br />
arī augsti attīstītās valstīs, ir nepietiekama.<br />
„Ja šodien 18. gadsimta cilvēks ierastos pie mums, viņš ieraudzītu pārsteidzošas<br />
izmaiņas transporta, sakaru un medicīnas jomā. Bet viņš uzreiz atpazītu mācību<br />
metodes. Šodien skolēni mācās tieši pēc tādām pašām metodēm, kā viņi to darīja<br />
pirms 200 gadiem.” (grocock, 2002, 49. lpp.)<br />
Latvijā jau pirms vairākiem gadiem Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās<br />
pārvaldes lietās sekretariāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāja<br />
izglītības sistēmas informatizācijas programmu „Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģijas – izglītības kvalitātei” (2006) (turpmāk tekstā – IKTIK), lai uzlabotu<br />
izglītības kvalitāti. IKTIK paredz līdz 2013. gadam kvalitatīvi apgūt informācijpratību<br />
un datorpratību; plaši izmantot IKT mācību procesā, izstrādājot elektroniskos<br />
mācību materiālus; pilnveidot izglītības programmas saturu izglītības kvalitātes un<br />
pievilcības uzlabošanai; vairot pedagogu un izglītības darbinieku IKT zināšanas un<br />
prasmes, palielinot skolotāju/docētāju kvalifikācijas līmeni un darba efektivitāti;<br />
veidot efektīvu izglītības informācijas sistēmu, nodrošinot elektronisko mācību<br />
materiālu pieejamību un paaugstinot izglītības sistēmas vadības efektivitāti.<br />
Pētnieki (Totter, Stütz, Grote, García Valcárcel, González Rodero, Peñalva<br />
Vélez) ir vienisprātis, ka mūsdienās būtisku izglītības kvalitātes kāpumu iespējams<br />
panākt, izmantojot IKT un inovatīvas datorprogrammas, lai ikvienam tiktu atvieglota<br />
pieeja zināšanām un izglītības pakalpojumiem un lai optimizētu izglītības<br />
sistēmas funkcionēšanu, pārvaldību un plānošanu.<br />
Svarīgi, ka arī „<strong>Latvijas</strong> ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam”<br />
uzsvērtas lietpratīgas un radošas digitālo tehnoloģiju izmantošanas nozīme mācību<br />
procesā. Šī tehnoloģija nodrošina kvalitatīvāku mācību procesu it īpaši laukos, kur