Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
I. Mīlgrāve. Mājturības mācību grāmata kā medijs 20. gs. 20.–30. gados 227<br />
grāmatas saturs ir nedaudz mainījies – ir izņemti otrā izdevuma papildinājumi<br />
par uzturmācību un garšvielām, bet tā vietā papildināts recepšu klāsts ar daudzveidīgiem<br />
konditorejas izstrādājumiem. Savukārt ceturtais izdevums, kas iznāca<br />
1939. gadā, būtiski ne ar ko neatšķiras no trešā izdevuma. Vienīgais papildinājums<br />
ir grāmatas sākumā ievietotais produktu mēra un svara salīdzinājums. (Ēdieni no<br />
iekšzemes produktiem, 1939)<br />
Visi grāmatas „Ēdieni no iekšzemes produktiem” izdevumi formas ziņā būtiski<br />
atšķīrās no tāda paša satura citām grāmatām. Ēdienu receptes iekārtotas tā, lai vieglāk<br />
būtu pārskatāmi produkti, kas nepieciešami konkrētā ēdiena gatavošanai. Šādu<br />
teksta sakārtojumu mūsdienās mēs redzam visās tradicionālajās pavārgrāmatās.<br />
Arvīda Dzērvīša un Nanijas Sunepskas grāmata „Baltie darbi”<br />
<strong>Latvijas</strong> brīvvalsts laikā nozīmīgu mantojumu – bagātīgu rokdarbu literatūras<br />
klāstu – ir atstājis Arvīds Dzērvītis. Mākslas zinātniece Sandra Kalniete Dzērvīša<br />
veidotās grāmatas raksturo šādi: „Kā lielu dārgumu tās glabā mūsu daiļamatnieces<br />
un praktisko darbu skolotājas, jo jaunu – tikpat pārskatāmi un metodiski skaidri<br />
izstrādātu izdevumu vēl arvien nav.” (Kalniete, 1987, 124. lpp.)<br />
Apzinoties laikmeta rokdarbu un tautas mākslas lielo nozīmi tautiskās kultūras<br />
izkopšanā, kā arī to audzinošo un tautsaimniecisko nozīmi, 1933. gadā tika izdota<br />
Arvīda Dzērvīša un Nanijas Sunepskas grāmata „Baltie darbi I”. (Dzērvītis,<br />
Sunepska, 1933) Veicot savu pienākumu darba audzināšanā, autori izjutuši arī<br />
pienākumu pret mūsu latvisko kultūru, nododot tautai viņas pašas veidoto darba<br />
mākslu, kas draudēja aiziet aizmirstībā. grāmatas veidošanā izmantoti Valsts<br />
vēsturiskā muzeja krājumi, mākslinieka A. Dzērvīša plašā etnogrāfiskā kolekcija,<br />
skolotājas N. Sunepskas muzeja studiju materiāli, kā arī skolotāju A. Liepiņas un<br />
A. Irbītes sniegtie privāti savāktie atsevišķu darbu veidi.<br />
„Baltie darbi, tie adatas darbi, kas veidojas kaut arī nedaudz krāsaini, bet baltā<br />
audekla pamatā, starp latviešu rokdarbiem ieņem izcilu vietu,” raksta grāmatas<br />
autori. (Dzērvītis, Sunepska, 1933, 5. lpp.) grāmatas autori piebilst: „Nav lieki<br />
atzīmēt, ka viduvēja tautas kultūra izpaužas pa lielākai daļai raibos darbos; baltie,<br />
atturīgi komponētie darbi prasa jau lielu aistētisku gaumi un augstu kultūru. Tādi<br />
nenoliedzami bijuši tie latvieši, kas šo vērtīgo darbu veidojuši un veidotu uztvēruši.”<br />
(Dzērvītis, Sunepska, 1933, 6. lpp.)<br />
Autori ir izvirzījuši grāmatai divus uzdevumus:<br />
1) visā pilnībā iemācīt rokdarbniecēm bez iepriekšējas speciālās izglītības<br />
pareizu darba tehniku;<br />
2) dot iespēju pēc grāmatas materiāliem izveidot rakstu visdažādākiem priekšmetiem.<br />
Iepazīstot grāmatas saturu, var secināt, ka tas ir ļoti bagātīgs – tiek aprakstīti<br />
un ilustrēti gan paši vienkāršākie darba veidi, gan sarežģīti un kombinēti darba<br />
veidi. Ar grāmatas palīdzību varam apgūt cauro šuvi, cauro svītru, cauro vīli ar<br />
pīnīti, noslēdzošo svītru, virsauduma vītos stabiņus, sietos un ielocītos rakstus,<br />
rindotos krustiņus, vītos krustiņus, dažāda veida mietiņu pinumus utt. Īpaši grezni<br />
ir Lielvārdes krekla izvilkumi, Zemgales krekla izvilktais raksts un zvaigžņu raksti.
Change language